par zinību dienu
Biedrs pilsonis biezpientaure ļoti glīti atainoja jaunā akadēmiskā mācību gada sākumu un ar to saistīto problemātiku.
Simtu gadu atpakaļ jau rakstīju, ka netālu no manas mītnes ir skola. Valdorfa skola saucās, tjipa vieta kur mazajam skambēkam izlaisties galīgi un pilnīgi, jo tā vietā, lai mācītos kā rodas elektrība jamie krāso sarkanus matus, cep maizīti un jūrmalā lasa akmentiņus.
Nu vot, paralēli akmentiņu lasīšanai, kā jau tas jaunajiem, labi situētajiem bohēmistiņiem pienākās, tiek uzlasīts arī kāds skābulītis un papiross. Neliegšos, arī es savā laikā piepīpēju, piespļaudīju ar sēmenēm un pēc ņiprākas skābulīša lietošanas arī pievēmu apkaimes mājas poģikus. Tas bija tad, tagad esmu kļuvis par nīgru veci, kurš atļaujas noburkšķēt ka nofotogrāfēšu un aiznesīšu uz skolu. Pretekļi uz brītiņu pamūk, bet pēc pāris dienām ir atpakaļ un viss sākās no gala.
Vakar ar, nezinu vai bija events dzelzsceļnieku muzejā, vai tajā pašā skolā, bet zem logiem bļaustījās līdz vēlai naktij. Vienīgais par ko domāju - ka tik kāds mēreni sadzēries krāniņš varonības uzplūdos neielingo pudeli mašīnas logos. Reiz jau stāstīju, ka tajā laikā kad vēl vizinājos ar veco auto, riebekļus reiz nācās padzīt, jo jamie bez mazākajiem sirdsapziņas pārmetumiem bija sasēduši uz motora pārsega un tur pat arī lupināja semenes un svaidīja benārus.
Un tagad modelējam situāciju, nāku ka es neomā pār pagalmu uz auto, un šamie atkal tur sēž. Tagad jau uz mana jaunā un lepnā auto. Ko darīt? Pieklājīgi palūgt, vai jaunie cilvēki nejustos traucēti, ja es iekāptu auto un aizbrauktu, vai mātes vārdiem rībot, noķert pirmo un plīstošas auss trokšņa pavadībā vilkt uz skolu? Pirmā scenārija gadījumā mans auto kļūs par štābiņu uz kuru varēs nesodīti atstutēties katrs kuram nav slinkums. Otrā scenārija gadījumā dabūšu ar naglu ieskrāpētu uzrakstu - Pidor! Vai vēl ļaunāk - mazie kā likums ir no labi situētām ģimenēm, atbrauks ka kaut kāds baķka ar hammeru un izdauzīs jau tā manus retos zobus. Sīkie lūrēs ap stūri un ņirgs.

Domājot par šo lietu tālāk, nonācu pie secinājuma, ka bērniņš jau nav vainīgs, ka tāds indigo izaudzis. Viš jau nabags piedzimst kā balta lapa un visu kas viņā ir, raksta iekšā sabiedrība un pirmām kārtām vecāki. Nu lūk, un ja jaunā māmiņa "saiet bērnā" un neatiet līdz pat laikam kad mazais bērniņš jau ir izaudzis par kārtīgu, izlaistu teļu, tad pie tāda kropļa pastāvēšanas pirmām kārtām jau ir vainīgi vecāki. Izaug tāds lamzaks, kuru vienmēr no visa ir māmiņa sargājusi, ai dakteris iedūra šprici - slikts dakteris, ai skolotājs ielika coberi - slikts skolotājs, ai bērniņš lamājas - ai klasesbiedri samaitājuši, ai bērniņš mentenē - sliktie kursabiedri. Pats jau nekad nav vainīgs. Vot un tad no tādām vistu māmiņām kuras tālāk par savu olu neredz izaug tādi izlaisti teļi kuri nemāk ne latu nopelnīt, ne vecākām tantām vietu tramvajā padot.