par neizpildītajiem budžetiem
Jau labu laiku tiek lauzti šķēpi par politiskās reklāmas aizliegumu 90 dienas pirms vēlēšanām.

Domas dalās. No vārda brīvības ierobežojumiem līdz pat bailēm no lielo partiju finansiālā pārsvara.

Manuprāt no šāda aizlieguma labuma nav nekāda. Pilnīgi. Vieni vienīgi mīnusi.

#1 Tauta nezinās savus varoņus. Vai vismaz neuzzinās par pēdējiem varoņdarbiem, ko iepriekšējos trīs gadus varasvīri aiz iedzimtas kautrības no mums ir slēpuši. Tādā veidā mums būs apgrūtināta izvēle kam lai atdodam savu nožēlojamo balstiņu.
#2 Partijām radīsies problēmas ar atskaitēm par ziedojumiem, jo reklāmas kampaņa ir ļoti labs veids kur norakstīt čupām naudas.
#3 Iespēja nopelnīt ies garām desmitiem sabiedrisko attiecību speciālistu, maketētājiem, dizaineriem, copywraiteriem, projvadiem, plānotājiem, filmu cilvēkiem un daudziem citiem. Nespēju pat saskaitīt.
#4 Mediju top menedžments ir sprukās, jo iesniedzot gada budžeta plānu medija valdei noteikti tika ņemta vērā artava no politiskajām reklāmām. Ies secen prēmijas, varbūt pat kāds zaudēs krēslu.
#5 Mums nebūs iespēja gardi pazviegt par kārtējo "garadarbu".


Manuprāt, vajadzētu noteikt konkrētas GRP kvotas, kuras katra partija kā reklāmdevējs var iegādāties ATL medijos. Internetā var noteikt ekspozīciju skaitu, kuru var savākt katras partijas, viena un tā paša formāta banneris vadošajos portālos. Nosaka "Vides reklāmas grozu" ko iegādājās visu partiju apvienība, iemaksājot tajā vienādu summu, pēc tam attiecīgi vienādi izdalot vides reklāmas virsmas. Iespējama sīka korupcija novietojuma jautājumos.
Precīzi monitorēt personālijas raidījumos no Baļzam na Dušu līdz pat Dziesmu duelim, attiecīgi šo raidījumu savāktos GRP, kad ir piedalījies kāds politikānis kas māk virtuozi uzcept olu, atņemt no noteiktās kvotas. Viss, neviens vairs nevūs. Pat Godmanis saplēsīs savu biedra karti, lai neizšķērdētu partijai atvēlētos GRP.
BTLā var močīt kamēr slikti metās. Nu ja vien kādam partijas braļukam ir sava kafetērija un viņam nav iebildumu pret anāliem voblerīšiem savā POSā.

Protams, ka kāds jau pamanītos kaut ko, kaut kur iebāzt. Bet pēc vēlēšanām redzot visus post campaign monitoringa datus varētu piemērot attiecīgus sodus - 10 LVL par katru reitkārdā pārtērēto latu un GRP/sec.
Tad visi ļoti uzmanīgi taptu un neviens pat neuzdrošinātos iebāzt lieku sludinājumu Latvijas Santīmā.

Tātad.
#1 Mēs tomēr uzzinātu par saviem varoņiem.
#2 Naudīgākie nekļūtu par lielākiem varoņiem nekā mazāk turīgie.(Iegādātais reklāmas apjoms I mean)
#3 Mediji savu partiju naudu dabūtu, varbūt ne tik daudz cik gribētos, bet tomēr. Tā jau tur dažs labs ot žira besitsja.
#4 Būtu darbs. Ne tikai augšminētajiem un tiem kurus nepieminēju, bet arī datu cilvēkiem uz kuriem gultos smagā operatīvā monitoringa nasta.

Un viss. Nē bļe, rīko sēdes, sēž , dirš. A to dirsēju stundu likmes ta tiek atmaksātas no manas, reklāmista nodokļu naudiņas. Un ja manā paspārnē būtu kāda partijas reklāma, tad rezultātā sanāktu tā - par manu naudu dirš, kā man to samazināt vēlvairāk. Vot tādi vot pīrāgi.