par peripeitijām
Jūrmalā, Mellužos,pie upes kur kādreiz bija DOSAF kartinga trase, jauno lidmodelistu poligons un tehniskās apskates stacija ir ieradies kapitālisms. Tas izpaužās sekojoši - kartinga trase bija izbūvēta uz palienu pļavām, aizsargājamas dabas pamatnes. Nu kad krievs būvēja , tad jau bija pohuj, tikai pēdējā desmitgadē zaļie sarosījušies un visādas aizsargzonas sazīmējuši pilsētas attīstības plānos. Protams aizsargjoslas ir uz gardākajiem - kāpām, upes krastiem un palienu pļavām. Par Ķemeru purvu visiem viss ir pohuj, lai ir aizsargājams, pohuj, nevienu tas neinteresē. Varbūt kādus nebūt itāļus :)
Nu lūk, trase bija izbūvēta palienu pļavās , pašā upes krastā. Jē bļe! dabas pamatne sapista, viss žopā,tā vairs nav nekāda aizsargājamā teritorija! Vienbalsīgi bļauj riebīgie darbonīši ar melnīgsnējām sejām un līkiem deguniem. Tas tā pat kā Bšarins uzmaca la bungalo kāpās, vietā kur padomju laikā bija sabiedriskais točiņš. Nu kā, jaunu jau nevar būvēt, bet uz veciem pamatiem gan, dabas pamatne jau tā sapista. Trases vietā tagad dižojas četras villas, kuras par 750 000 jevrikiem/gb piedāvā nekustāmo īpašumu kompānija Vigvam.
Vigvam tas ir atsevišķs stāsts, bet par to citreiz. Divos vārdos - žuļiki un reģiskas viņi ir.
No trases palicis tik vien kā asfaltēts laukumiņš pašā sākumā, kur mācību auto baksta puļķus parkošanās nodarbībās. Tā nu es vakarnakt iestūrēju laukumiņā. Pačurāju pie vienas no lepnajām villām, tādā veidā paužot attieksmi un izpīpējis papirosu griezu aizdedzīti ar mērķi pieslīpēt vadāmo sānslīdi.

Pēcāk, ar trīcošām rokām statoilā apgāju apkārt savam kumeļam, lai pārliecinātos, ka leciens ar būkšķi viņam nav neko daudz skādējis.
Šoreiz paveicās, bet kā būs nākamo?