Par mentiem.
Nu ko es teicu! Va vellos, ka šitie dullie baikeri mentus satricinājuši. Tagad bļin man ir , tobiš :” jums jauņaisciļvēk meneša laika jaiet uz iecirkņi, Dubuļtos, zini kur ir, vot, tad arī jāsagaida savs kartas numurs, pieņemšanas ļaikus es jums protokoļā sarakstīju.” Vot bļeģ.

Izdomājām ar čaļiem, ka nebūtu sūdīgi saķīlēt vienu jašku (motociklets tāds, Jawa, pilnajā vārdā), tā lai vismaz simt kilometrus bez niķiem varētu nobraukt, jāuzstiķē kamera uz ķiveres atpakaļskatā un jāpaprovē, tā ka tripļiksis taisīja “welcome to the Kzender (vai kā viņš tur pareizi rakstījās) zone” – “weļkome to ze rjakūn zone”. Vismaz kāds prieciņš, mentiem kauniņš, mocis gan mūkot būtu mežā jāpamet, bet videomateriāls un adrenalīna pump up’s sanāktu varen iespaidīgs.

Tas jums pimpji par to, ka mani vakar kā puiku kauninājāt, papīriem un ķiverei sējāties klāt. Muģilas bļe.