par pagājušo
Heh, sen nebiju te viesojies, varbūt arī ne tik sen, cik sen? Jautājums par žurnāla lietošanas biežumu ir tīri individuāls, citam bieži ir viena diena, citam divas, citam nedēļa, a vēl kādam divas stundas bez žurnāla liekas kā mūžība.
Bija man te visādi pasākumi, dzeršana, sportošana, plūkšanās un strādāšana.
Ko gan no tā visa es vēlētos paturēt atmiņā, mīļo Garkājtētiņ, kas tev šķistu vis interesantākais? (joprojām nevaru atkratīties no riebuma pret šo grāmatu, kuru fragmentāri izlasīju vidusskolā, personības identitātes meklējumos, bet ja reiz man viņš ir tik dziļi iesēdies atmiņa, tad kāpēc gan ar vieglu sarkasmu man šad tad viņu nepieminēt? Kā arī vienreiz, es nevilšus, sajutos kā nožēlojama internātskolas audzēkne, kura raksta dienasgrāmatu.)
Visspilgtākais piedzīvojums - rēcošas tribīnes, tauru un taurīšu skaņas, bungu rīboņa, Queen gabals fonā -"We will rock you!" Un tu izslido spoži izgaismotā hokeja laukumā, tavi pleci ir kļuvuši 2x platāki, tavs ātrums ir neierobežots, tev liekas ka tavs spēks ir pieaudzis 4as reizes, tev liekas, ka tas ir pa īstam, tev liekas, ka tu esi Turku, tev liekas ka tu esi Latvijas izlasē. Iluzioras, emocijām bagātas sajūtas. Fantastika, kaut arī tas bija tikai TV3 un mediju aģentūru draudzības mačs, kuru kā kuriozu rādija Bez Tabu.
Nu un vēl alkohols, Spalvas pa gaisu, Rumbula ar neveiksmīgiem detaļu meklējumiem. Motosezonas atklāšanas tuss, kurā piedalījos kā kājnieks, iepriekš minēto un neatrasto detaļu dēļ.
Tāds lūk vīkends man sagadījies.
Āa, un vēl, Spalvās izdevās noprovēt līnijdejas latviešu gaumē - Pastum, pastum, pietupies, pastum pastum pies.... Skaidrā darīt nerekomendēju.