Par ikdienišķo dzīves ritējumu
Pagājušo ceturdtdien nežēlīgi piepļāvos, nu nežēlīgi. Mājās biju pussešos no rīta un ap desmitiem rītā neveiksmīgi mēģināju svempties uz darbu. Nevarētu teikt ka neveiksmīgi – uzsvempties ta es uzsvempos, bet biju vēl pamatīgā pālī. Pa darbu tenterēju apkārt ar aliņu rokā, izteicu piedauzīgas piezīmes meitenēm un nesakarīgi vāvuļoju mītiņā. Pēcāk saguru, atlaidos uz kušetītes pīpētavā pasnaust un ap septiņiem vakarā steberēju mājup. Viss tas būtu visnotaļ nosodāmi, ja vien piektdien pa pāli nebūtu pasekojis kolēģu mainstrīmam, kā rezultātā mana darbagalda atvilknē ir iegūlusi biļete uz U2 koncertu 5 jūlijā. Skaidrā prātā es esmu žņaudzīgs gnīda, kurš noteikti neatdotu 45 LVL par biļetīti, bet par cik bij pālis - aiziet! Pirmo reizi mūžā būšu šitik liela mēroga koncī un noteikti iegādāšos krekliņu ar uzrakstu “U2 Tour 2005”.