Par trīs ļietām, uzrauj Spanovski, a?
Ir divas lietas, nē patiesībā ir trīs.

Pirmā – man joprojām ir state enemy sajūta , tāda, it kā kāds mani vērotu. Paranoja man parasti ir uz briesmīgām pohām, nu tādām kā šodien, jo vakar man bija vārdadiena. Paldies visiem, kas atcerējās un apsveica. :* (pretīgs simbols, izntit?)

Otrā, man šausmīgi pedisks liekas uzraksts Tevi uzaicina DRAUDZĒTIES: nu Jāzeps Bētiņš piemēram. Draudzēties, a moš berzēties, spaidīties, ies, ies, nu nokniebties, kaņešna, bļe.

Trešā – iesakiet man lūdzu kāds pareizo izvēli. Man vajag, precīzāk gribās, pleijeri. Cē Dē, ar empešku tri, radio nav obligāts. Ar labu antišoku. Lai pleijeris labi kalpotu ne tikai ziemā zem jakas, bet arī braucot ar velosipēdu vai varbūt pat ar motociklu. Nu un kādas pareizās austiņas ar. Jo tajos i-net veikalos piedāvājums tāds, ka raibs gar acīm metas un nabaga potenciālais kastumeris jenoc saļimst nespēkā izvēlēties. Vot, plejeri gribas tāpēc, ka tagad ir tik , nu tik smeldzīgs rudens, ka naktī bradājot pa lapām esplanādē un tajā pašā laikā klausoties Zemfiru varētu vispār kosmosā uzbraukt.

A u tjebja spīīd
I značit mi umrjom,

Vot tak bļe.

NOTE! Ja šo ierakstu ir izlasījis kāds/kāds , kura mācās 9 klasē, viņas/viņa džornāliņš ir rozā krāsā un konkrētā persona svētdienās iet uz slavināšanām baptistu draudzē, tad zini – tu esi niecība, samierinies ar to, vienīgais kas tevi mīl ir Dieviņš.


Arrivedrči