Mainīšu dzīves vietu — uz tādu, kur var gulēt!!!
Tomēr izrādījās, ka esmu galīgi nošāvis greizi ar pašreizējo dzīves vietu Brīvības ielā.

Saliku visas fīčas svaru kausos, un lūk, kas man sanāca.

Plusi:
+ lokācija
+ dzīvokļa biedri
+ dzīvoklī ir viss dzīvei nepieciešamais
+ te viss ir tāds easy going

Mīnusi:
- es šeit nespēju izgulēties

Šeit es it kā guļu, bet miegs nau ciešs un neatspirdzina. Rezultāts — hroniska neizgulēšanās gandrīz mēneša garumā. Piemēram, vakar es aizgāju gulēt plkst. 22.20, bet spēju kaut cik jēdzīgi pamosties tikai šodien plkst. 9.00. Vairāk nekā 10 stundas "gulēšanas" un es vēl joprojām jūtos neizgulējies.

Acīmredzot Brīvības ielas trokšņi tomēr ietekmē mani, neskatoties uz ausu aizbāžņiem. Arī karstais laiks aktualizēja problēmu, jo tagad logi jātur vaļā. Un es diez vai pieradīšu pie šī... Tā ka nāksies atkal pārvākties.

Nesaprotu, kāpēc es jau agrāk nepiefiksēju manas konstanti sliktās pašajūtas, nīgruma, absurduma sajūtas, nespējas pastrādāt iemeslus — domāju, ka tas ir mans slinkums. Kaut gan saprotu gan — sākumā es te dzerstījos. Tagad, kad mērķis ir skriešana un veselīgs dzīves veids, miega problēma sevi parādīja.

Starp citu, acīmredzot manas izjūtas ir individuālas. Iepriekšējā istabas iemītniece šeit nodzīvoja, šķiet, vismaz gadu bez īpašām problēmām.

Jau atradu jauku klusu istabiņu A. Briāna ielā; šodien paskatīšos vēl vienu Stabu ielā. Un pēc iespējas ātrāk sākšu gulēt tur, kur tas ir iespējams; mantas pārvedīšu vēlāk.

Tāda ir dzīve — skola maksā naudu. Man tā, iespējams, maksās arī darba vietu un reputāciju zināmā cilvēku lokā.

Pasmaidīju :-)