Šorīt rīta 5 km skrējiens izpalika (jau otro reizi). Pamodos plkst. 8.30, un šajā laikā skriet pa ielām negribas — troksnis, cilvēki, putekļi, atgāzes. Ir jau tā, ka rīta skriešana sākas vakarā, ar piedomāšanu, cikos iet gulēt un tā.

Vakar arī nevingroju.

Šī pauze ir laba — šorīt jūtos mierīgāks. Man šķiet, ka biju tomēr nodarbinājis savu ķermeni par daudz, tas [pagaidām] nav pieradis pie slodzēm.