... jeb par neskriešanu svētdien, pirmdien, un otrdien.

Manam organismam naktī no sestdienas uz svētdienu “izblieza korķus”. Ķermenis ļoti tiešā un nepārprotamā veidā pieprasīja atslodzes dienas.

Tā nu brokastīs ēdu greipfrūtu, ābolu, burkānu (neko citu negribas), pēc tam gulšņāju un atpūšos. Vakar pacepu kartupelīšus. Gaļu neēdu, negribas.

Svētdien biju vispār nekāds, šodien jau ir daudz labāk. Tā ka skriešana nedaudz izpaliks, resursi jātaupa organisma rekonstrukcijai :-)

Šorīt rīta 5 km skrējiens izpalika (jau otro reizi). Pamodos plkst. 8.30, un šajā laikā skriet pa ielām negribas — troksnis, cilvēki, putekļi, atgāzes. Ir jau tā, ka rīta skriešana sākas vakarā, ar piedomāšanu, cikos iet gulēt un tā.

Vakar arī nevingroju.

Šī pauze ir laba — šorīt jūtos mierīgāks. Man šķiet, ka biju tomēr nodarbinājis savu ķermeni par daudz, tas [pagaidām] nav pieradis pie slodzēm.