Sviesta Ciba |

qgmr101 (

qgmr101) rakstīja,
@ 2010-05-11 22:15:00

Entry tags:

bailes, determinācija, paškiršanās, sieva

Eifōrija no pārcelšanās uz atsevišķu dzīves vietu sāk pāriet... Tagad būs pats blieziens pa smadzeni: bet ko tālāk? Lūk te galvenais nesalūst, nekļūt par lopu; visādam gadījumam alkohōlu šeit neturu.

Arī darba vietā jāatsāk strādāt, jo nu kolēģu pacietības gumijas nedrīkst staipīt. Tad tās zaudē elastību.

Šī būs superīgākā vasara ever: atgriešanās 10 gadus atpakaļ un jauns sākums.

Bet jāsāk jau tagad. Jā, mēs ar sievu tagad dzīvojam šķirti; jā, esmu iekārtojies ģeogrāfiski izdevīgā dzīves vietā. Papriecājies, qgm-kā-tevi-tur? Tagad "welcum" atpakaļ uz zemes.

Tagad laiks atgriezties pie pamatiem: un darbs ir visa pamats.

Tikai nesalūst. Tikai neparādīt, ka viņai bija taisnība visus šos gadus.

(Ierakstīt jaunu komentāru)

	src 2010-05-11 22:38 (saite)
	taisnība? interesanti par ko gan (Atbildēt uz šo) (Diskusija)

	qgmr101 2010-05-12 08:30 (saite)
	pagaidām skaitām to par retorisku jautājumu — kaut kā konceptuāli negribas apgaismot manas tumšās puses šobrīd; gan jau atšķetināsies (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

minikin
2010-05-12 14:08 (saite)

Bet kāpēc nevar atzīst, ka sava taosnība ir abiem? :)
Vai arī - kāpēc tik grūti atzīt, ka otram varētu būt taisnība?
Ja tas sniedz risinājumu, tad varbūt tā ir pareizākā un labākā rīcība?
Nē, es, protams, saprotu, ka reizēm ir jāaizstāv savs viedoklis un vienkārši - jāaizstāv sevi kā personību, bet tomēr bieži vien tas paliek tikai par principiālu cīņu, kas pārsvarā nesniedz nedz atbildes, nedz atrisinājumu, nedz jebkādu progresu.
Mēs ar vīru pirms kāda laika ļoti sastrīdējāmies. Tā kā esmu izteikti holērisks cilvēks, tad man raksturīgi ir izdusmoties strīda laikā, bet pēc 5 min dusmas pāriet un uz savu oponentu ir grūti būt dusmīgai pat tad, ja to mēģinu darīt apzināti... Bet neskatoties uz to nesarunājāmies kādas 2 nedēļas, dzīvojot kā sveši cilvēki. Un tas viss tikai tāpēc, ka neviens negribēja piekāpties. Es pārmaiņas pēc negribēju atkal būt tā, kas pirmā sāk runāt un stabilizēt situāciju, bet vīram ir citāds raksturs, un viņš dusmojas ilgāk nekā holēriskā es, tādējādi arī viņam tuvāks bija nepiekāpšanās variants. Rezultātā nepiekāpās neviens, bet nekāda labuma no tā nebija un nebūs. Jo nejau apliecinot otram, ka esi "labāks un gudrāks", var izveidot normālas, saskanīgas attiecības (mans subjektīvais viedoklis, protams). Ok, kopumā jau ļoti banāli, bet vai tad tā nav?

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)

qgmr101
2010-05-13 17:23 (saite)

Uz tādu komentāru ka Tavējais nevar atbildēt divos vārdos. Jūtu, ka — arī man pašam tas būs lietderīgi — jāuzcep paladziņš par situāciju. Kad būs iedvesma.

Divos vārdos: tas nav vienkārši strīds, patiesībā strīda kā tāda pat nebija. Notiekošais ir apmēram 5 gadus gruzdējušas neapmierinātības — nesaderības — izpausme. Patiesībā par vienu mēs ar sievu pat vienojāmies, ka tā, kā ir tagad, tā ir labāk, mēs to reāli izjūtam.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	minikin 2010-05-14 11:48 (saite)
	Strīds attiecībās, manuprāt, nekad nav vienkārši strīds, jo tas rodas tad, kad kaut kas jau ir sakrājies... Un tad jau var strīdēties kaut vai par nepareizi noliktu krūzīti u.tml. sviestu, bet patiesībā tur vienmēr (labi, gandrīz vienmēr) ir kaut kas cits apakšā. Bet, ja abiem labāk, tad jau viss uz pozitīvo pusi. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

Navigate: