depra, apātijas cilme ir bailes

fear of loss, fear of lack, insecurity on some plane

atkarība īstenībā ir bailes

tuvojas biroja ziemassveetku balle, driiz saaksies

alkohols jau atvests

mazliet taada drebeliiga sajuuta rokaas un kaajaas, ne tikai no alkohola kaardinaajuma, bet arii bailes un satraukums no pashas balliites, publiski pasaakumi mani vienmeer padara mazliet nervozu, alkohols parasti paliidzeeja ljoti

UPD. Saaka drusku purinaat :-/

UPD2. Malks sarkanvīna tīri saskandināšanas pēc un tas bija viss alko shovakar. Devos pusvienpadsmitos maajaas, veel paskrieshu un ap pusnakti guleet. Varbuut naakoshgad, ja straadaashu turpat un buushu koleegjus kaut cik iepazinis, liksies kaut kaa interesantaak -.-

patiesībā man vajadzēja darīt kaut ko citu

Es gribu aiziet no šīs darba vietas jau šodien, pavisam.

Bet man bail no divām lietām:
1. Kā es tikšu pie naudas dzīvošanai?
2. Vai es pareizi saprotu īstos iemeslus, kāpēc man te nepatīk, vai mans "gut feeling" nemānās? Vai citur būs labāk? Ja problēma ir manī, tad kāda jēga mainīt darbavietas, nemainot sevi pašu?


Var jau būt, ka šos jautājumus uzdod nevis "bailes", bet "veselais saprāts"?

Es nevarēju izlasīt Nīčes "Zaratustru", jo man patiesībā ir bail, ka manā galvā slepeni eksistējošais Dievs nomirs, un es palikšu viens šajā pasaulē, viss būs jāzina un jādara pašam.

Slimība atkāpjas — no smēķēšanas vairs nenāk vēmiens. Tomēr kosmosa signālus un mājienus neesmu ņēmis vērā, šovakar izpīpēju gandrīz visu šovakar nopirkto cigarešu paciņu... tāpat vienkārši, bezjēgā.

UPD. Un nu tā kā jāiet gulēt, taču iestājusies atkal paranoja par to, ka atkal būs bezmiegs, nevarēšu aizmigt. Ne rīt jāceļas, ne arī tagad kāds liek iet gulēt, barjeru un ierobežojumu šovakar nav, taču paranoja paliek. Ieslēgšu klusiņām fonam Radio Nabu un cerēšu uz to labāko.

UPD2. Ja tā padomā... pirms gada es taču nesmēķēju. Vispār. Laiks visu maina...

Nothing stands between man and his highest ideals and every desire of his heart, but doubt and fear. When man can "wish without worrying," every desire will be instantly fulfilled.

I will explain more fully in a following chapter the scientific [sic! qgmr101] reason for this and how fear must be erased from the consciousness. It is man's only enemy—fear of lack, fear of failure, fear of sickness, fear of loss and a feeling of insecurity on some plane. Jesus Christ said: "Why are ye fearful, oh ye of little faith?" (Mat. 8:26.) So we can see we must substitute faith for fear, for fear is only inverted faith; it is faith in evil instead of good.

— The Game of Life and How to Play It: The Game

P.S. Matthew 8:26 - LOLCat Bible Translation Project
26 So Happy Cat sai, "Omg. Yoo get me up for sum st00pid wind?! Wut, u tink i will jus let u get all wet an sink? Yoo are n00bs with no fayf! (hehe "Why are ye fearful, oh ye of little faith?"), SRSLY." So Happy Cat gotz up an told the st0rm to shut up so he could get sum moer sleepz.

P.P.S. Zinu, tas laikam ir nožēlojami, ironiski un whatnot, bet izskatās, ka Main Page - LOLCat Bible Translation Project ir tas, kā dēļ beidzot tomēr qgmr101 izlasīs (lol, nē, protams, viņa atencijas spans ir pārāk mazs sīki niecīgs tādām lietām :-D) Bībeli. Bļin, tik aizraujoši lasīt to huiņu lolcatu valodā! Iedzerot maziet šnabja tur viss ir TIK LIELISKI, sākot ar Genesis 1 - LOLCat Bible Translation Project. "3 At start, no has lyte. An Ceiling Cat sayz, i can haz lite? An lite wuz." utt. utjpr. utml. lol. z.

gribēju piecelties 8.20, bet nekā, nekā, nu kā tu piecelsies 8.20, ja gulēt aizgāji 2.30 idiots

kaut kad ap plkst. 11.30 piezvanīja priekšnieks, bet es uz darbu negāju, pateicu, ka esmu slims, un tā ir taisnība, man ir paaugstināta ķermeņa temperatūra un kakls sāp un smadzenes kā spainis

tā nu šodien uz darbu neaizgāju

bija doma, ka aizbraukt uz Mangaļsalu vienk. pagulēt jūras malā, bet nez kāpēc nereālizēju, kamdēļ, ja ir internetu lasīšana; IDIOTS, tas bija labākais, ko es būtu varējis izdarīt

nu, no divām iepriekšējām darba vietām izlidoju tieši jūnijā/jūlijā, ... tad jau redzēs; bet vispār tendence kaut kāda, kā iestājas vasara, tā tupēšana krēsliņā pretī tam spīdīgajam ekrānam un bash un HTML un Java un ssh un pārējie sūdi liekas vēl bezjēdzīgāki, kā parasti

tagad — beidzot! — iedzēru 2 bundžiņas alus un sagribējās iet laukā uz zaļumiem paskatīties vai vispār dzīvot,

istabā bardaks, drēbes pa grīdu un neceļas roka kārtot

ā vēl jāsaprot kā auto pārdot, nu nav man līdzekļu tā uzturēšanai, bet naudiņa lieti noderētu bankas kredīta segšanai

vispār es sociālajā hierarhijā nolaižos, 2 gadu laikā mana alga ir kļuvusi 2x mazāka

Nothing stands between man and his highest ideals and every desire of his heart, but doubt and fear. When man can “wish without worrying,” every desire will be instantly fulfilled.

Fear is man’s only enemy — fear of lack, fear of failure, fear of sickness, fear of loss and a feeling of insecurity on some plane. Jesus Christ said: “Why are ye fearful, oh ye of little faith?” (Mat. 8:26.) We must substitute faith for fear, for fear is only inverted faith; it is faith in evil instead of good.

Reāli bail iet gulēt, tagad, nedaudz pirms plkst. 24.00.

Bail no bezmiega līdz 2-3-4iem naktī, bail no tās sajūtas, kura būs tad, kad rīt atkal celšos plkst. 12, viss atkal nogulēts un es atkal esmu aizgulējies sliņķis, kurš ies uz darbu, kurā atkal gandrīz visu laiku lasīs internetus, šausmīgi nogurs no tā, un raustīsies no tā, ka atkal nekas nav padarīts.

+ vēl šorīt plkst. 10.06, kad relejs izslēdza gaismu, mana zemapziņa to pārtulkoja par murgu, kurā man ar zaļu vīna pudeli iesit pa galvu (kā rezultātā man acīs satumst un es gandrīz zaudēju samaņu) un pēc tam ar tās pašas pudeles kakliņa lausku pārgriež kaklu, tāds nedabiski reālistisks sapnis brrr :(

Telefōns, kuram šodien esmu atslēdzis skaņu, rāda 2 neatbildētus zvanus un 2 neizlasītas īsziņas. Tas nozīmē, ka nāksies pēc kāda laika to visu skatīties un lasīt. Drausmīgi. Varbūt, ja neskatīšos, nelasīšu, pēc kāda laika tas viss pazudīs pats no sevis?

Uznāca kaut kādas eksistenciāli briesmīgas šausmas :-(

Briesmīgas šausmas, šausmīgas briesmas, LOL :-)

Šausmas ir apstulbinošas, viņas sašaurina redzesloku un neļauj saskatīt iespējas... tās redz tikai alas un spraugas, kurās norakties un paslēpties. Nu un pašpietiekamības neesamība utml.

Bet tas nekas, jo man vēl pieder naudas vienības, par ko nopirkt kalorijas un uzturvielas, kuras nepieciešamas mana ķermeņa (un tātad arī prāta) eksistencei :-)

— — —

RU valodas zinātājiem jociņš no bash.org.ru (pēdējā laikā mans vienīgais elektroniskais tekstuālais ziņu avots, neskaitot sviesta cibu).

bash.org.ru — 407168
В одной MMORPG перед переходом на очередной ярус данжа:
ххх: передохнем
yyy: это прогноз или тебе было влом до ё тянуться?

Nu stulbi tā skaidrot, bet:
— передохнём == atvilksim elpu
— передохнем == nosprāgsim (apsprāgsim)

Tāpēc es tik ļoti mīlu krievu valodu, šo mazo, bet būtisko niansīšu dēļ :-)

Šonakt sapņoju tādu lietu: deniss man atrakstīja, ka
— nevajadzētu likt sludinājumus cibā
— sludinājumiem esot vieta ss.lv vai zip.lv, ciba tomēr esot vieta diskusijām, nevis tirgus

Runa, protams, bija par manām jaunas dzīves vietas alkām.

Sapnis bija tik reāls, ka bez maz pamodos, un tad (sapnī) sāku:
— psihot
— dzēst accountu
— pārvākties uz blogspot.com vai livejournal.com
— bļaut, ka es esot apsvēris iegādāties maksas kontu cibā bet tagad lai viņi ejot di*$t
— bļaut, ka esam banānu republikā un nau vārda brīvības Un Vispār
— ar skumjām atzīt: bet tiešām tā ir, ka ciba taču ir par velti; būtībā tiek izmantoti Inbox resursi, nevis mani, un viņiem ir tiesības gribēt un darīt, ko vēlas

* * *

Par pašu istabu: rīt eju skatīties pirmo variantu, kā tas izskatās dzīvē. Patiesībā gribas Seymour Cray stilā apskatīt pirmo piedāvājumu, ja tas nepatiks, tad tikai došos skatīties nākošos. Godīgi sakot, neinteresē šobrīd baigi pētīt un izvēlēties, ja kaut cik atbildīs manām prasībām, tad piekritīšu uzreiz. Jo Seymour Cray un Hammerschlag!

Kā es gribu nodzīvot savu dzīvi?

Wie ein Hammerschlag!

Nevis mēģinot no zobu bakstāmajiem uzbūvēt debesskrāpi, baidoties no katras vēja pūsmiņas... DAMN!

Jau 15 gadi nīkuļošanas — tas biedē. Puse no mana apzinīgā mūža pavadīta mūžīgā slinkumā, stresā par nepadarīto, bailēs no soda, skumjās un nožēlā par neizdarīto.

Eifōrija no pārcelšanās uz atsevišķu dzīves vietu sāk pāriet... Tagad būs pats blieziens pa smadzeni: bet ko tālāk? Lūk te galvenais nesalūst, nekļūt par lopu; visādam gadījumam alkohōlu šeit neturu.

Arī darba vietā jāatsāk strādāt, jo nu kolēģu pacietības gumijas nedrīkst staipīt. Tad tās zaudē elastību.

Šī būs superīgākā vasara ever: atgriešanās 10 gadus atpakaļ un jauns sākums.

Bet jāsāk jau tagad. Jā, mēs ar sievu tagad dzīvojam šķirti; jā, esmu iekārtojies ģeogrāfiski izdevīgā dzīves vietā. Papriecājies, qgm-kā-tevi-tur? Tagad "welcum" atpakaļ uz zemes.

Tagad laiks atgriezties pie pamatiem: un darbs ir visa pamats.

Tikai nesalūst. Tikai neparādīt, ka viņai bija taisnība visus šos gadus.