pirmdiena 13-tais
tīri vēsturei

pirmdienas, 13. augusta vakarā alkohola lietošanas (tajā un iepriekšējās dienās) rezultātā manā galvā vadību pārņēma tarakāni, uz kādu diennakti mazliet aizbrauca jumts

reālitāte izmainījās, bija eiforija, visādas neapdomīgas rīcības, jau otrdienas rītā sazinājos ar darba vietu, ka nebūšu... mobilā tālruņa īsziņu vēsture izskatās visnotaļ graujoša, ko tik es visu nesarunāju pazīstamiem un nepazīstamiem cilvēkiem... atmiņas par periodu ir ļoti izplūdušas un fragmentāras... vēl tā braukšana ar velo līdz lidostas skrejceļiem un pelde krēslaini vientulīgajā Beberbeķu ezerā... un kādēļ gan šausmīgi jāsadzeras un jādara tas vienam, ja varētu iedzert aliņu un braukt vai ko citu darīt kompānijā? vārdu sakot, wtf, wtf

un savā ziņā — tik bezjēdzīgi... kaut vai iepazīšanās un runāšana ar cilvēkiem, nepalika nekas no tā, ne kontaktdati, nekas...

mierīgāk vajaga, mierīgāk un rāmāk

šodiena darba vietā bija visnotaļ šausmīga, kaut arī iepriekšējā naktī it kā biju gulējis, mežonīgi nāca miegs un galva trula kā spainis

bet nu nupat jau sāka atlaist :-)