Apprecējies ar jūru
Where do I start?
Where do I begin?
Grupa — Plate — Dziesma:
The Chemical Brothers — Dig Your Own Hole — Where Do I Begin
Spriežot pēc šitentējiem blokierakstiem, 2 dienu alkōtrips izdevās.
Nedaudz satraucos, kad šorīt pamodos gaismai austot (plkst. 4.00?) un jutu, ka vēl joprojām esmu totālā pālī. Jo laikam tie orgāni, kas attīra asinis no alkohōla, viņi bija pārslogoti un netika tik ātri galā. Par laimi plkst. 9-os viss bija jau normā.
Es vispār savā istabā jūtos kā tāds mikrōbs uz spilgti apgaismota priekšmetu stikliņa. Ārkārtīgi interesanta pieredze. Gaisma, viņa ielaužas galvā un tur sākas fotosintēze un rūgšana.
Reāli nofascinēja tas iepriekšējais puksts, kur lepni
salīdzināju sevi ar lidmašīnu. Kaut reālitātē tas ir mopēds Rīga 13, kuru aizdeva kaimiņš, ar nozagtu benzīnu un apdauzītu vadītāju, kurš cenšas pa ceļam [uz elli] vēl ar stūri aizskart gājējus un neveiksmīgi skrieties ar bembi.
Besī visi šie labilie cilvēki; ar tādu nekad nevari būt mierīgs, nekad nevar būt produktīvs. Produktīvi ir stabilie. Nu... it kā. Tajā 9 — 5 pasaulē... uz kuras viss mums te tomēr arī turas.
Gmails rāda, ka ir arī komentāri, tātad arī es kaut kur kaut ko komentēju un kāds to lasīja un arī atbildēja — ŠAUSMAS!!! — man šobrīd
bail negribas tos lasīt, atstāšu to vakaram... vai arī — nekad (-:
— — —
Komiksiņi:
Married To The Sea, un
Married To The Sea. По-русски.
— — —
Vakar redzēju baltu (gaiši pelēku?) busiņu ar uzrakstu “RĪGAS KREMĀCIJAS CENTRS”. Stāvēja noparkots ielas malā.
— — —
Njā... komentāros
par priedēm (seksu)
vistu_zaglis superīgi uzrakstīja:
"Koki, tie visi smaržo pēc sveķiem, ir lipīgi, durstīgi, skujaini, tā ir, es pazīstu kokus, es esmu taustījis vienu priedi..."
(-: