Par 12. jūnija (2010, sestdiena) vakaru
Jau rakstu 2-o reizi, jo pirmo reizi vienk. aizvērās pārlūkprogrammas tabs un viss.

Viss liekais nobirst nah nost tātad!

Tā, kā bija!

1. VEF kultūras pilī skatīju baleta viencēlienus — Ravela "Bolero" un tad "Tabula Rasa". Nu super!!! Ahh!!! Bolero galvenais varonis bija jauns vīrietis spilgti sarkanās biksēs un ar kailu torsu — nu totāls meiteņu gabals, bija jau arī uz ko paskatīties viņam :-)
Par pašu Bolero man nau iekšā te rakstīt — tas ir AWESOME gabals, tik monotōni mainīgs un tik ... nežēlīgs... it kā par fabriku, bet patiesībā arī ar datōriem baigi labi asociējas, jūs esat kādreiz skatījušies, kā Linux serveris zem slodzes (darbībā) raksta log failus (cipargalvām: tail -f)? Tas pats Bolero!!!
Otrā daļa savukārt bija prieciņš man kā vīrietim — meitenes sievišķīgās kleitiņās! Un vispār par jūtām! (Sk. tepat agrāk linku uz Dienas rakstu par šo; toč bija par jūtām!!! Redzēju paralēles ar savu dzīvi... Nebiju domājis, ka var tā IZDEJOT jūtas!!!

Kādreiz biju Ōperā uz baletu; bet tur ... tur viss tik snobiski un tā... NEPAĶĒRA! Bet šoreiz, VEF kultūras pilī, nu reāli paķēra, reāli raudāju no jūtām (un man nebij kabatslakats līdzi!!!)

x. Nopirku Woki Toki vakariņas un Rimi Absolut šnabja ampulu (0,5), aizgāju uz darba vietu, ēdu, iedzēru, jutos labi!!! Viss čotka, biju korekts un godīgs.

2. Aizlidoju uz Shots Cafe, tur uzstājās Mazie Smirdīgie Kociņi (tie idiņi bija draugiem.lv pasludinājuši, ka koncis sākas 21.00, bet izrādījās, ka 23.00, vārdu sakot, es neko nenokavēju :-), nu tie džeki reāli ir dīvaini!! Man totāli patika; dejoju (pēdiņās, neesmu jau nekāds "bolero", ech :-( Man šķiet, ka nonāca pat līdz krekla novilkšanai — cerams, ka kādam (kādai) tas patika, jo nu bija samērā .... jo Man Patika :-)

3. Vakara... nu... ēnas daļa... aizgāju uz Dabsoli Balasta dambī 3; nu.... sajūtas duālas;
3.1. Pasākums: patika: organizēts super — stilīgā ūdenspīpe; muzōns (VA-VA-VA-VA-VA); vieta; SUPER!! Palēkāju, pasmēķēju ūdenspīpi, jutos labi!!!
3.2. Bet... reāli sagruzījos... nu... tā vieta... betōns un zemi griesti un pazeme un visas tās aukstā kara šausmas... OHH... laikam ne jau anturāža mani sagruzīja, bet es pats sevi, bet vārdu sakot sagruzījos. Kā bija, tā bija, to arī rakstu! Beidzās ar to, ka lūdzu cilvēkiem palīdzību, lai parāda, kur ir nolādētā izeja no šās vietas!!!
Pēc tam uz Vanšu tilta iestājās pilnīga paranoja; es nez kāpēc piezvanīju uz 11880* (jā, tieši uz šādu numuru...) un palūdzu, lai viņi nobloķē manas bankas kartes... īsti nezinu, kādēļ es tā darīju... varbūt tāpēc, lai šis vakars neturpinātos — jūs jau zināt, ka dzer tik ilgi, kamēr ir nauda — bet... tur iemesls kaut kāds dziļāks bija; varbūt man vienkārši gribējās parunāties... Tikai atceros, kā šobrīd es te sēžu, laipna, vīrišķīga operātora balss: "D., visas jūsu kartes ir bloķētas". Un tagad es esmu nabadziņš ar vienu samīcītu piecīti un pāris divlatniekiem un bez naudas un jūtos totāli labi par šo :-)

4. Nonācu mājās (Brīvības ielā) veiksmīgi. Bez piedzīvojumiem. Mūsu Rīdziņa patiesībā ir Tik Droša Pilsēta, afiģēķ! Pa ceļam kaut kādi smuki ziedri (puiši un meičas, meiču vairāk par puišiem) man jautāja, kādi mums te esot labi klubi, bet es kaut kā jobnuti dīvaini (bet totāli pa tēmu, ar domu, es viņiem vaicāju, vai viņi grib dzert, pisties, vai lēkāt pie muzōna) atbildēju viņiem, ka šiem acis iepletās... Un vēl es pastāstīju viņiem taisnību — ka man totāli patīk Stockholm un viņu tehnikas muzejs un kuģa Vasa muzejs un man reāli patīk zviedru Modus Operandi visās lietās — šie reāli to negaidīja no piedzēruša krieva (mans raksturojums viņu acīs) ... un tā viena zviedru meiča... nu vārdu sakot, ja meitene (es tak nezinu, cik viņai bij gadi, 20 vai 40), turas pie elkoņa un skatās acīs, laikam viņu interesēja nevis klubi, bet es???? Bet nu tagad pēc kara visi gudri....

5. Nākošajā dienā (šodien) visu dienu uz paģrirām dzeru. Ja jau brīvdienas, tad brīvdienas. Zvanīju pa telefōnu cilvēkiem — G., un tad māsīcai... Runāju uz dzīvokļa biedriem, J. un L., es pat nezinu, ko viņi par to domā, bet nu nesit mani un... tad jau labi :-)

— — —

Bet mani IRL (reālās dzīves) lasītāji: vai ir tā, ka es savā blokā rakstu tāpat kāds esmu dzīvē? Es esmu reāls te? Tā ir vai nau?