otrdienas retrogrādā tardigrādija
Piecēlos ap plkst. 14.00.
Kaut ko šļaucījos pa māju un lasīju internetus.
Ap plkst. 17.00 sāku izrādīt dzīvības pazīmes:
1) Piezvanīju uz auto servisu; noskaidroju, ka sametināts ir, bet nav plastmasas klipši, pie kuriem stiprinās dekoratīvā uzlika, un hvz kad būs. Tā kā skate beidzās šodien (12.07), tad tas nozīmē, ka no servisa braukt uz CSDD skatīties varēšu tad, kad auto būs līdz galam sataisīts un man būs jāizņem vienas dienas braukšanas atļauja. Nu gan jau kaut kā. Nav jau dārga tā atļauja, divarpus lati.
2) Piezvanīju daivinga instruktoram, tikāmies, aizpildījām PADI sertifikāta veidlapu, rīt nosūtīšu pa pastu un pēc kāda laika man atnāks paziņojums apliecība vai karte vai kas nu tur būs.
3) Pēc tam veikalā nopirku kartupeļus, marinētus gurķus, un atkal vislētāko aliņu, šoreiz "Garais", Ls 0,29 par puslitra pudeli. Dārgos aliņus pat neskatījos, es to nevaru atļauties. "Garo" ražo "Cēsu alus", pēc garšas kaut kas līdzīgs "Optima Līnijai", dzert var. Kādreiz, kad biju jauns un dumjš, šķiedu naudu pa labi un pa kreisi, pirku visādus dārgos alus pa Ls 0,49 vai pat vēl dārgākus.
4) Uzcepu kartupeļus pannā, paēdu kopā ar marinētiem gurķīšiem. Ņam. Ņam. Ņam.
5) Kamēr ēdu kartupeļus, noskatījos multfilmiņu "Futurama: Into the Wild Green Yonder (2009)". Izklaidējoša, kā jau visi Futurāmji.
Pēc tam lasīju internetus līdz plkst. 3.30 naktī. Sāk jau reāli riebties. Lai izveidojas riebuma reflekss.
Un vispār, laiks kaut kāds garš palicis, ļoti lēni iet. Nekas nenotiek. Par laimi, arī nekas slikts nenotiek.
Ak jā, un vēl ap plkst. 1-iem naktī, nesen, pa atvērto logu ielidoja irsis. Es to notvēru burkā un izlaidu laukā.
Komentāriņos cilvēki dod man labus padomus. Bet man vēl nav "atvērusies čakra", lai tos mācētu izmantot.