Ceturtdiena
Piecēlos ap plkst. 14.00.
Piezvanīja daivinga instruktors D., sarunājām uz vakaru tikšanos. Plkst. 18.00 aizgāju, uzrakstīju testu (atkārtošanai, jo nokārtoju to jau pirms mēneša). Gāja diezgan labi, izņemot niršanas ilguma aprēķināšanas tabulu uzdevumus, tabulas lietošana pamatīgi aizmirsusies. Atsvaidzināju zināšanas. Tas labi.
Sarunāts ir uz sestdienu Slokas karjerā nirt atklātā ūdenī, tad arī tikšu pie PADI OWD sertifikāta — nav ne jausmas, kam man viņš, ne man nauda, ne darbs, ne optimisms kaut kur braukt un nirt. Bet gan jau pēc kāda laika izskatīsies labāk.
Tas arī ir spožākais šodienas notikums.
Vēl kaut kāda muļļāšanās nepārtraukta, interneti, un ēšana — bāžu sevī auzu pārslu putru, makaronus ar gaļu, saldējumu, gatavās kotletes no Rimi, apceptu maizi, banānus, vitamīnus un greipfrūtus.
Rīt, jau rīt vajadzētu pārstāt lasīt internetus un sākt dzīvot. Rīt... Ja dzīvesveids nesagādā baudu, dzīvesveidu maina. Tā vienmēr ir.
Un Endomondo man pavisam tukšs šonedēļ, tukšs un kluss un neaktīvs. Skatās uz mani ar tukšajām kalendāra ailēm un brīnās par mani. Ziemā, pavasarī kāds esot cēlies sešos no rīta un skrējis...
Darbs... nemeklēju, neskatos. Kamdēļ meklēt darbu, ja nebūsi spējīgs produktīvi strādāt? Vēl nevaru izšķirties, vēl nevaru apjēgt — ka programmētāja karjera ir beigusies un jāmeklē fizisks darbs... Vai arī nē? Kā lai saprot, kā lai apjēdz, ja galva piesūcināta ar internetu un ilūziju trokšņiem un bailēm par eksistenci. Naudas maz. Kā vienmēr. Nekad nav piemērots brīdis. Risinājums nāks. Risinājumi vienmēr atrodas tad, kad tos patiesi vajag.
Tas viss ir jautri un ironiski, droši vien, bet tomēr es būšu ļoti priecīgs, kad šis posms būs aiz muguras.
Tagad man jāpasmaida, lai neliktos, ka viss ir slikti :-)