Atskaite: svētdiena, pirmdiena
Svētdiena:
+ aizbraucu ar auto uz Depo, nopirku krāsu, vadus, āķīšus
+ nokrāsoju līdz galam griestus
+ satiku ex (dažas minūtes, viņa man nodeva vēstuli, kura bija pienākusi uz iepriekšējo dzīvi dzīves vietu)
+ spontāni un neplānoti paskrēju tur, kur iepriekš nebiju skrējis
+ divas stundas nogulēju karstā vannā, sveces gaismā un tējaskoka ziepju smaržā — kaifs

Pirmdiena:
+ piecēlos vēlu... vēlu... vēlu... man vajag 10 stundas, lai normāli izgulētos... nekur no šī fakta neaizbēgšu laikam...
+ stundām ilgi studēju komiksus par Nemi... vispār, daudzos no tiem salīdzināju sevi ar Nemi... viņā ir kaut kas no manis... viņā ir kaut kas no mums visiem
+ nokrāsoju vienu vai divus cm² savā istabā...

— — —

Man liekas, es kaut kā nepareizi dzīvoju(?). Nu, šīs ir supersvaigas un nekad nedzirdētas ziņas.

— — —

Ak, un šodien "Fabrikā" redzēju jaunu sievieti, kura man ļoti patika — trausla miesasbūve, nervozas kustības, tāda, nu tāda out of the box-īga pēc apģērba stila un vispār tēla, nu... vārdu sakot, patika. Bet ne tik ļoti, lai ietu iepazīties. Tātad tik ļoti nepatika vis. Laikam. Būtu ļoti patikusi, būtu gājis. Iepazīties. Savādāk taču nevar būt.

— — —

Tagad, kad man beidzot kaut ko sagribējās darīt, man jāiet gulēt, lai rīt varētu laicīgi piecelties. Bet aizmigt es tāpat ilgi nespēšu. Un rīt nožēlošu, ka aizgāju gulēt, nevis kaut ko darīju. "Kaut kas" ir āķīšu skrūvēšana griestos un vadu vilkšana. Bet, ja es to darīšu, tad man vienalga nesanāks, jo ir pārāk tumšs, un esmu noguris no dienas, un tad es rīt būšu neizgulējies. Izejas nav.

Vārdu sakot, kāpēc es to nedarīju laikā no plkst. 20.00, kad ierados mājās, bet lasīju internetus, bez tam, no šīs lasīšanas gūstot tikai galvassāpes un nogurumu?

Šaubas un neticība... tās nogalina prieku. Bet prieks ir galvenais.

Ienāca prātā, ka visas tās cīņas pret prokrastinācijām, GTD, utt. utml., tām ir jēga tikai tad, ja pie tām ķeras ar priecīgu prātu. Nogurumā truli pulsējoša, izmisuma pilna galva nav labs padomdevējs.

Ai, bet nu šis atkal ir vispārīgs sviests, nekādas konkrētības, tas ir bezjēdzīgs...

— — — 

Atkal esmu pazaudējis manu dzīves taku... bija jau licies, ka esmu atradis... 4 mēneši bez alkohola, 1 mēnesis, kad darba vietā neatvēru ar darbu nesaistītus internetus (starp citu, tas patiešām sāka uzlabot rezultātus)... Tad šis izklupiens ar alko un ar negribēšanu strādāt, kurš turpinās arī vēl joprojām... Meklēju sevī spēkus, lai nospiestu reset podziņu un atkal kāptu, atkal ietu. Es to varu. Es to varēju burtiski pirms 2 nedēļām, es atceros, cik tas bija labi.

Atkal nekādas konkrētības, atkal vāvuļošana darīšanas vietā. Jāiet gulēt.