Par malējām dienām — ses, svē, pir
Sestdiena — lieliska! Auto, kurš darbojas, Mangaļsala (gara, gara pastaiga, sauļošanās un ļaušanās vējam), Fontaine Delisnack garšīgais burgeris un kartupelīši ar 1000 salu mērci, stundām ilga gulēšana vannā sveces gaismā :-)
Svētdiena — emocionālo šūpoļu belziens pa apakšžokli, knapi izrāpoju no gultas; briesmīga diena, bezjēdzīga un nesaudzīga. Man vēl jāmācās ar tādām tikt galā.
Pirmdiena (šodiena) — no rīta nevarēju nekādi izrāpot laukā no gultas... tad saņēmos, darba vietā ierados ap plkst. 10.15. Ar darbiem šodien bija tā, ka īpaši uz priekšu negāja. Bet es tomēr atcerējos, ka prokrastinācija tepat vien blakus gaida ar trulu asiņainu cirvīti, tāpēc kā ērce iezīdos darba uzdevumā un pamazām to mocīju, internātus atvēru tikai dažas reizes. Vismaz sirdsapziņa tīra — ja arī nesanāk normāli strādāt, tad vismaz nedarīju blakuslietas. No malas skatoties gan tas droši vien ir vienalga, citus interesē rezultāta [ne]esamība.