Piektdienas rīts
Vakar (šorīt) gulēt aizgāju plkst. 5.30. Pamodos ap vieniem, piecēlos plkst. 14.00.

* * *

Istaba ir savandīta pat vairāk, nekā parasti. Kāpēc gan tas neizbrīna. Vēss. Mazliet sāp galva. Laukā līst.

* * *

Vakar pamanīju mazliet interesantu lietu. Parasti man auto kaitina daži sīkumi — sajūga pedālis tā kā nedaudz klikšķ, stūre it kā nau perfekti taisna. Bet vakar, kad man bija mērķis — aizbraukt uz boulingu — es šos it kā tik ļoti kaitinošos sīkumus pat nepamanīju. Nu labi, es vakar vispār auto vadīju pavirši, laikam manam sargeņģelim vēl nav apnicis par mani rūpēties. Bet secinājums vienkāršs — kad ir mērķis, tad sīkumi nekaitina.

* * *

Man ir dots tik daudz — ķermenis, kas kustas un jūt; smadzenes, kuras domā; pasaule, pilna iespēju. Bet es no tā tik maz izmantoju. Sēžu savā istabā un daru neko! Grrr!

Risinājums arī ir elementārs: nu tad nesēdi savā istabā un kaut ko dari!

* * *

Klausos draugiem.lv grupas "Pienvedēja piedzīvojumi" dziesmu kopojumu "Cilvēks ar trepēm".

* * *

Jūtas... Man patīk, kā raksta journal.lv autori: Только 2 отдельно счастливых людей могут создать счастливую семью. Никто никого не может сделать счастливым.

Tā arī ir... var iedot pozitīvu impulsu, parādīt iespējas! Bet aiz ausīm aizvilkt uz laimīgo zemi nevar.

* * *

Optimisms!

* * *

Ko darīšu šodien? Tagad vāru auzu pārslu putru; pēc tam ķeršos pie kolhoza uzkopšanas darbiem — es taču šonedēļ esmu dežurants! Tad... vai nu kaut ko sakārtošu savā istabā (utopija)... vai arī... es pat nezinu. Apgulšos gultā un neko nedarīšu. How exciting. Cik aizraujoši.

* * *

Mani baida tas, ka man neko nevajag un es neko negribu. Un vienlaicīgi ir tā, kad sāku kaut ko darīt, tad man patīk! Tad man vajag un tad es gribu! Kaut kāds sviests, es zinu.

* * *

Un gribētos arī dot, ne tikai ņemt...

* * *

Izlasīju visu to, kas augšā, sagribējās izdzēst nah. Viss tāds ņuņājoši izplūduši nekonkrēts. Moš ka pietiek nekonkrētības, moš ka pietiek peldēšanas pa straumi? Moš ka. Maz pozitīvisma. Maz enerģijas un ideju! Tāds, sevī noslēdzies un apātisks, es pat pats seu neesmu vajadzīgs. Es seu esmu vajadzīgs optimistisks, smaidošs, darbīgs un zinātkārs!