Pamodos kaut kādas skolas gaitenī. Labāk būtu gulējis.

Naktī vēl biju diezgan iereibis, kad modināja koru cilvēki un ieteica doties ārā, ugunsgrēka signalizācija un tā. Izgāju ārā, tiešām ugunsdzēsēji šiverēja, bet vismaz nekas nedega.

“Woke up, felt like shit. Went to work, felt like shit.”
(no IWDRM)

Ā, starp citu, atsaucoties uz neseno satraukumu (un par ko tik es neesmu nesen satraukājies), reportēšu, ka robežai pāri tikām arī bez pases. Turpceļā autobusa šoferis gribēja redzēt dokumentu (iespējams, tāpēc, lai izdomātu, kādu atlaidi piemērot bērnam) un viņam pietika ar ID karti, savukārt atpakaļceļā ar vilcienu vispār nevienam neinteresēja mūsu personu ierašanās šai ziemeļvalstī. Ne tur kāds sarkano paklāju bija uz perona izritinājis, ne ar ziediem un skūpstiem sagaidīja. Galīgi nekārtībiņa.

( mana darbavieta )
Nav viegli strādāt, ja jācīnās ar kaķi par iespēju nospiest kreisās malas taustiņus un vēl jāskatās arī Maikla Džeksona koncertieraksts. :D

Gluži nav tā, ka dzīvojam mazpilsētā, bet uz to pusi velk. Vakar ieradāmies ar vilcienu, iekāpām pilsētas autobusā, lai brauktu mājup, meita nogurusi čīkst, diskutējam tā un diskutējam šitā, līdz vienā brīdī ievēroju, ka iepretī sēdošā igauņu skaistule uzkrītoši skatās un smaida. Pēc mirkļa arī sekoja jautājums, vai esmu tas un tas, ko varēju tikai apstiprināt. Izrādās, viņa bija atpazinusi mūs no bildēm, ko auklīte salikusi feisbukā, un citām "pazīmēm". Par šī notikuma sekām vēsture pagaidām smalkjūtīgi klusē.

Esmu iedzēris vīnu, atgriezies mājās un viss tāds labsirdīgs.

Līdzīgi kā latviešiem ir "Saule, Pērkons, Daugava", igauņiem ir "Koit" (Rītausma). Zem linka ieraksts no neseniem Nakts dziesmusvētkiem "igauņu Raimonda Paula" jeb Tõnis Mägi izpildījumā. Video aprakstā ir vārdi kopā ar tulkojumu angļu valodā.

Par abām dziesmām ne viens vien iedomājies, ka tās varētu būt himnas vietā. (Bet nevajag, es arī esmu pārdomājis.)

Man te nesen jautāja par igauņu valodas mācību līdzekļiem. Nesen atklāju, ka nacionālās radioorganizācijas ERR Raadio 4 mājaslapā ir pieejamas visnotaļ labas audionodarbības (ar visiem transkriptiem) igauņu valodas pamatu apguvei "через русский":
http://r4.err.ee/rusaated?cat=16

Vēl par igauņu valodu runājot, mums kora repertuārā ir viena tāda dziesma "Vihmakõne, vellekõne", un tur basiem vienubrīd ir solo gabals, kur jāvelk uz õ-õ-õ-õ. Kad skaļākais bass nav uz vietas, tad tas man ir bezmaz vienam solo gabals. Aizvakar viņi neizturēja un teica, ka tas õ-õ-õ-õ — you're doing it wrong! :) (Te var noklausīties to dziesmu cita kora izpildījumā, 0:13 ir pirmā õināšana.) Dziesmas teksts ir dialektā, un Tallinas koris pag. svētdienas koncertā šo dziesmu õināja vēl citādākā izrunā. Vārdsakot, vāks! Salīdzinājumam var iedomāties, ka kādā latviešu dziesmā būtu jādzied par glāžšķūņu rūķīšiem vai šaursliežu dzelzceļu. Es jau nesūdzos, man vienkārši nesanāk vai arī sanāk kā tai fragmentā no "Limuzīns Jāņu nakts krāsā" — viņa man saka "kakis", es saku "kakis", viņa man saka "kakis", bet es tak saku "kakis"!

Secinu, ka pavasaris ir klāt, ja kora mēģinājumā blakus sēdošais biedrs baksta man, kad esmu aizskatījies uz meitenēm un nepamanījis, ka jāsāk dziedāt. :)

Veltījums pajautaa:
On the Internet, there's no such thing as smart questions.

2012. gada sezonā F1 trasēs ir ieviestas velojoslas. :)
( ... tālāk ... )

Šorīt tāds duālisma gars valda šajās ārēs. Vienlaikus dulla galva no vakardienas vīna un jūtos ļoti labi. Vienlaikus gribas rosīties/krāmēties un neko nedarīt. Всех люблю на свете я un ēēē... nē, tomēr всех люблю на свете я ))) <= pirmo reizi dzīvē pamēģināju, kāda ir sajūta rakstot smailiju tikai ar iekavām, bez kola, kas laikam ir krievu valodas interneta kultūras sastāvdaļa. Vakar veikalā pašķirstīju National Geographic (dārgs, maita, abonierēšanas cena vēl ok, bet nu pāri 6 EUR veikalā par to maksāt, nuesnez! un vai jūs zinājāt, ka National Geographic nesen sāka iznākt igauņu valodā?!), šamie tur vienā lapas sānu piezīmē labāk šito domu izcelšu jaunā rindkopā, citādi šeit pāris rindiņās būs pārāk liels rasols (rosols).

Kādā no NG lapu sānu piezīmēm, un es vispār nesaprotu, kāpēc tas tur bija izcelts un kā tas iederas šāda tipa žurnālā, bija izcelta informācija, kā kurā valodā interneta komunikācijā apzīmē smieklus, angļu valodā - LOL, spāņu - jajaja, dāņu - g un tā tālāk, ar visiem atšifrējumiem, bet visus neatceros un baidos sajaukti. Tā jau interesanti, bet tā arī nemanīju, ka tas būtu izvērsts kā plašāk par pāris vārdiem vai kādu norādi uz kādu pētījumu. Un kā tādu pētījumu nez varētu atrast? "lol research"? "research on internet communication jajaja"?

1. formulas sezona ir sākusies!

Uz piezemētākas nots šonedēļ nomainīju sava WIFI tīkla nosaukumu — respondējot uz kaimiņu tīkla nosaukumu "Niggers stole my internet" uzliku savam [ar paroli aizsargātajam] tīklam nosaukumu "Free Internet here". Come and get me, bitches.

Šodien vietējā migrācijas dienestā lūdzos, lai netaisa meitai ID karti ar ž burtu, taisīju žēlu seju, vilku no maka ārā pārtikas veikala atlaižu karti, kur ž vietā uzdrukāts Þ, stāstīju par EMT rēķiniem, kur ž vietā ir ¾, un citām problēmām, kas no tā rodas vairāk kā saprašanas (ar bankām un komunikāciju uzņēmumiem man izdevās tikt kaut kādā galā, vismaz tieku pie viņējiem interneta resursiem, bet man ir aizdomas, ka tā dēļ ir arī šādas tādas problēmas, autentificējoties ar e-parakstu dažās citās vietnēs, bet tas ir tikai nepierādīts minējums), daudz netrūka, ka būtu izspiedis arī kādu krokodila asaru. Nu bet zb jau, godavārds. Tikai tāpēc, ka viņiem alfabētā teorētiski arī ir ž burts, viņiem redz likums prasa ž burtu atstāt, bet pārējos mana (un meitas) vārda uzvārda latviskos ķeburus viņi vēsā mierā ignorē. Nepavilkās uz manu lūgšanos, bet nu jūtu, ka brīvā brīdī, vai vismaz tad, kad būšu pensijā, sākšu rakstīt dusmīgas vēstules un niknus iesniegumus un skarbus feļetonus.

Pilnā mērā saprotu visus, kas Latvijā ir tiesājušies un cēluši traci par vārda atveidošanas padarīšanām. Tas ir mans vārds, kāpēc es nevaru izvēlēties, kā to atveidot?! Es pat neuzstāju, lai atstāj visus dzimtās mēles ķeburus.

Dusmīgs paļiku.

Jūtu, ka nākamā nedēļa būs kaut kāds bzdinkš.

Papildus tam, ka darbā solās būs devītais vilnis, abas auklītes dodas uz igauņu šopinga paradīzi Tallinas ziemeļu piepilsētā Helsinkos, savukārt Igaunijā vairākas dienas būšot vispārēji streiki. Varētu jau satraukties, ka sabiedriskā transporta vadītāji [sazin kad] streikos (otrdien?), bet varbūt tas pofig, jo nebūs jēgas braukt uz dārziņu, jo arī dārziņa audzinātājas streikos (trešdien līdz piektdien?). Un kalendārā vēl arī pilnmēness ierakstīts (lai gan pilnmēness sajūta ir jau labu laiku).

Ja kas, tiekamies pēc tam.

Beidzot jūtos atpūties un izgulējies. Jūtu, ka nu ir arī prāts možs un gatavs kalnus gāzt. Iespējams, jāķer mirklis un jāgāž tie kalni, kamēr nav sākusies nākamā nedēļa — nojaušu, ka visa nākamā nedēļa būs superduperintensīva, kāda jau bija daļa no šīs aizgājušās (aizskrējušās) nedēļas...

Jāapbēdina penija_leina, vakar tomēr neaizgāju uz igauņu kriminālkomēdiju, tā vietā noskatījos lietuviskās izcelsmes, Francijas ebreju režisora Azanavišus "Mākslinieku"; pēdējākais no visiem argumentiem, kas nostrādāja — uz igauņu filmu būtu jāgaida veselas četrdesmit piecas minūtes ilgāk. :) Filma patika, no kājām gan nenogāza, dodu 8 azanavišus no 10.

Filmas vidū aizdomājos (un šis fakts vien, ka tās laikā par kaut ko citu aizdomājos, liecina, ka filma nepiesaistīja mani par visiem 100%), ka, iespējams, igauņu filmas kinoseanss varētu būt bijusi vienīgā iespēja to redzēt ar subtitriem (lai arī krievu).

Pēc seansa iegriezos tai pašā kautska izslavētajā Tasku kaubamajas tualetē (kur ieeja ir no grāmatu veikala) un satiku erebuš jaunekli, kurš mazgāja asinis no sejas. Es nezinu, kāpēc es to stāstu, jo nevienu vārdu ar viņu nepārmijām un es arī ne viņu situ, ne viņš man, ne arī es kā piedāvāju palīdzēt, bet kaut kā iespiedās atmiņā šī tikšanās, varbūt tāpēc, ka no tualetes viņš man sekoja uz liftu, kur mēs reizē devāmies lejup.

Nu, un vēl vēlāk pēc seansa biju iegriezies bučojošos studentu lokālā (vakar tik man pieleca, ko nozīmē lokāla nosaukums, kas latviešu valodā izklausās viegli nepiedienīgi: Suudlevad tudengid, un ka tas ir tās pašas slavenās Tartu strūklakas nosaukums igauņu valodā). Blakus piesēdās divi sirmām bārdām apveltīti ebrejiska paskata vīri, no kuriem viens nebija vietējais (no Izraēlas vai). Ar lielu interesi noklausījos viņu sarunu, no kuras interesantākais bija fragments, kur viņi diskutēja par žīdmasoniem un slepenām NATO bāzēm (kur viens no viņiem bija bijis, esot nonācis slēgtā telpā, kur nez no kurienes (to viņš īpaši uzsvēra) uz galda bijusi krūze siltas tējas un uz plaukta viena vienīga grāmata igauņu valodā — par žīdmasoniem). Kad viesmīlis vienam viņiem atnesa prasītās cigaretes un viņi pārsprieda uz tām rakstīto brīdinājumu par kaitējumu veselībai, pirms došanās prom viņš vēl paguva izstāstīt joku, kur vīrs pērk veikalā cigaretes un pārdevējai prasa: "Man, lūdzu, Marlboro cigaretes, tikai dodiet tās, kuras kaitē ne tikai manai, bet arī manu tuvinieku veselībai."

kemunem bija taisnība, šai pilsētā atliek tikai doties iekšā jebkurā bārā un var sastapt nu ļoti savdabīgus cilvēkus.

Poll #18866 Igauņu kriminālkomēdiju vai Holivudas mākslinieku
Open to: All, results viewable to: All

Ko skatīties?

Tā, kamēr neviens ar mani nerunājas, es te postēšu tuftu un gaidīšu pontu komentāros.

Vai jums ir gadījumies iemīlēties balsī? Vienreiz dzīvē satiktā cilvēkā? Ticēt nejaušībām?

Ejam dejot?

Ko es šodien nopirku — 1941. gada igauņu-vācu vārdnīcu, izdotu šeit Tartu.
Biju aizbraucis līdz tipiskam 1990.-to gadu iepirkšanās centram. Nu, es nezinu, vai tādi tie bija arī šeit Igaunijā, bet atceros, ka deviņdesmitajos Rīgā bija vairāki tādi, ko sauca par "bāzēm" un kur varēja nopirkt visu. Tirdzniecības vietas bija izvietotas angāros, noliktavās, konteineros, būdās...
Šodien biju vienā tādā "vietnē", kur gandrīz noslēgtā četrstūrī izvietotas it kā saimniecības ēkas apkārt sniegotam pagalmam, un apkārt šim pagalmam dažādi komisijas preču veikali, lietotas mēbeles, grāmatas, krāmi, humpalas (man fascinē šis vārds). Vienā no veikaliem noskatīju tīri ņemamu grāmatplauktu pa 15 ērikiem, tikai nez kāpēc apstulbu, nobremzēju un nenopirku, laikam neštimmēja plaukta izmēri un manas iespējas to tā uz sitienu aiztransportēt mājup. Toties nopirku minēto 1941. gada igauņu-vācu vārdnīcu, kurai tas ir bijis jau ceturtais izdevums (pirmais bijis 1937. gadā, pate vārdnīca izstrādāta kopš 1934. gada). Palasījos priekšvārdus (šeit iekļauts pa priekšvārdam katram izdevumam gan igauņu, gan vācu valodā, kopā astoņi gab.), cik nu tā uz ātru roku sapratu. Skumīgi, protams, ka pēdējā, 1941. gada izdevumā jau tiek pieminētas politiskās batālijas. Aš bail gūglēt, kādu galu ņēmusi vārdnīcas autore Elisabeth Sell. Nu labi, iegūglēju. Dzimšanas gads 1874., miršanas gads nezināms.

( MAS: ilustrētā sestdiena )