Beidzot jūtos atpūties un izgulējies. Jūtu, ka nu ir arī prāts možs un gatavs kalnus gāzt. Iespējams, jāķer mirklis un jāgāž tie kalni, kamēr nav sākusies nākamā nedēļa — nojaušu, ka visa nākamā nedēļa būs superduperintensīva, kāda jau bija daļa no šīs aizgājušās (aizskrējušās) nedēļas...

Jāapbēdina penija_leina, vakar tomēr neaizgāju uz igauņu kriminālkomēdiju, tā vietā noskatījos lietuviskās izcelsmes, Francijas ebreju režisora Azanavišus "Mākslinieku"; pēdējākais no visiem argumentiem, kas nostrādāja — uz igauņu filmu būtu jāgaida veselas četrdesmit piecas minūtes ilgāk. :) Filma patika, no kājām gan nenogāza, dodu 8 azanavišus no 10.

Filmas vidū aizdomājos (un šis fakts vien, ka tās laikā par kaut ko citu aizdomājos, liecina, ka filma nepiesaistīja mani par visiem 100%), ka, iespējams, igauņu filmas kinoseanss varētu būt bijusi vienīgā iespēja to redzēt ar subtitriem (lai arī krievu).

Pēc seansa iegriezos tai pašā kautska izslavētajā Tasku kaubamajas tualetē (kur ieeja ir no grāmatu veikala) un satiku erebuš jaunekli, kurš mazgāja asinis no sejas. Es nezinu, kāpēc es to stāstu, jo nevienu vārdu ar viņu nepārmijām un es arī ne viņu situ, ne viņš man, ne arī es kā piedāvāju palīdzēt, bet kaut kā iespiedās atmiņā šī tikšanās, varbūt tāpēc, ka no tualetes viņš man sekoja uz liftu, kur mēs reizē devāmies lejup.

Nu, un vēl vēlāk pēc seansa biju iegriezies bučojošos studentu lokālā (vakar tik man pieleca, ko nozīmē lokāla nosaukums, kas latviešu valodā izklausās viegli nepiedienīgi: Suudlevad tudengid, un ka tas ir tās pašas slavenās Tartu strūklakas nosaukums igauņu valodā). Blakus piesēdās divi sirmām bārdām apveltīti ebrejiska paskata vīri, no kuriem viens nebija vietējais (no Izraēlas vai). Ar lielu interesi noklausījos viņu sarunu, no kuras interesantākais bija fragments, kur viņi diskutēja par žīdmasoniem un slepenām NATO bāzēm (kur viens no viņiem bija bijis, esot nonācis slēgtā telpā, kur nez no kurienes (to viņš īpaši uzsvēra) uz galda bijusi krūze siltas tējas un uz plaukta viena vienīga grāmata igauņu valodā — par žīdmasoniem). Kad viesmīlis vienam viņiem atnesa prasītās cigaretes un viņi pārsprieda uz tām rakstīto brīdinājumu par kaitējumu veselībai, pirms došanās prom viņš vēl paguva izstāstīt joku, kur vīrs pērk veikalā cigaretes un pārdevējai prasa: "Man, lūdzu, Marlboro cigaretes, tikai dodiet tās, kuras kaitē ne tikai manai, bet arī manu tuvinieku veselībai."

kemunem bija taisnība, šai pilsētā atliek tikai doties iekšā jebkurā bārā un var sastapt nu ļoti savdabīgus cilvēkus.