Fri, May. 29th, 2015, 11:52 am
Kā es gandrīz ielikos citam auto sānos

/jāsāk rakstīt ikdienas piezīmes/

Aizvakar biju uz kori aizbraucis ar auto un noparkojies citā vietā (vēl paguvu padomāt, soļodams uz Uni. galveno ēku, cik forši tomēr esmu iekārtojies, ka ikdienā tā savā nodabā pāris reizes nedēļā sanāk soļot pa vecpilsētu), pēc kora devos mājup pa citu maršrutu* un nonācu krustojomā, kur Annuška eļļu jau bija izlējusi. Vārdsakot, pieripinos es pie galvenās ielas, lai brauktu ārā no vecpilsētas bruģa labirintiem, bet tur skats uz dzīvi ir apmēram šāds**: pa labi autobusa pietura, pa kreisi — gājēju pāreja, un tas viss vēl tādā lēzenā līkumā, kur mana bruģētā iela ir iekšmalā. Tad nu tai brīdī, kad piebraucu pie ielas malas, man garām pabrauc autobuss un piestāj pieturā. Man jāgriež pa labi, es palūru kārtīgi uz visām pusēm un ripinos autobusam apkārt. Kad esmu autobusam blakus, vēl uzmetu acis, vai kāds trakais nelec ārā uz ielas no autobusa priekšas, tad pēc acumirkļa skatos atkal uz ielu sev priekšā, un – ko es redzu – viens džigits man tieši priekšā brauc ārā no savas vārtrūmes tā, it kā iela būtu visa viņa rīcībā. Es lieku pa bremzēm un pa tauri, apmainījāmies igauniski mierīgiem žestiem un braucām katrs savās gaitās. Mācība? Padomāt, pirms vārtrūmē dari to. (Man jau pašam liekas, ka pats neko nepareizi tur nedarīju.)

* Ikdienas maršrutu izvēle man vienmēr ir niansēs apdomāts lēmums.
** Google Maps saite, ja nu kādam baigi gribas klikšķināties.

Fri, May. 29th, 2015, 12:11 pm
[info]degeneralis

Man pirms pāris dienām arī gandrīz gadījās, pēc dārziņa vedu meitu uz rotaļlaukumu, bija diezgan zema saule, bet saulesbrilles neprasījās vilkt, jo spīdēja no sāniem. Kad piebraucu pie apļa pie Ādažiem, fiksēju mašīnu, kas brauc pa apli. Palaižu, sāku kustību... un spiežu bremzes grīdā, jo saules aizsegā aiz tās mašīnas brauca vēl viena. Aplī iebraucu tikai kādus 20 centimetrus, tādēļ īsti tuvu līdz sadursmei nebija, bet tāpat nepatīkama sajūta.

Sen nebija gadījies būt tā puse, kas gandrīz savāra sūdus :)

Fri, May. 29th, 2015, 12:23 pm
[info]pzrk

Mani reizēm atvēsina doma, ka principā katrs autobraucējs katru dienu pieļauj kļūdas (nu, es arī), parasti tās ir kādas sīkas kļūdas, ko pats varbūt pat nepamana vai kas vispār neko neietekmē, bet kad sakrīt kādi apstākļi vai kļūdās vairāki vienlaikus... Vārdsakot, kad par to esmu aizdomājies, tad uz kādu laiku ir motivācija braukt mierīgāk.

Fri, May. 29th, 2015, 12:37 pm
[info]degeneralis

Mmm. Ja braucu mājās no centra ap pussešiem-sešiem, principā katra joslas maiņa aiz VEF tilta (kur satiksmes plūsma ir normāla, bet distances parasti mazas) ir potenciāla avārijas situācija, jo ja priekšā braucošais strauji bremzētu joslas maiņas brīdī, iespējas pašam paspēt nobremzēt ir stipri ierobežotas. Un arī ja pats paspēs, nav nekādu garantiju, ka arī aizmugurējais paspēs.

Fri, May. 29th, 2015, 02:03 pm
[info]termostats

Man gan šķiet, ka te drīzāk ir runa par koncentrēšanos uz notiekošo un spēju redzēt lielo bildi, nevis mierīgu braukšanu kā tādu. Mierīgi čillojot un veltot uzmanību blakuslietām intin bieži tiek radītas vēl bīstmākas situācijas.