Nu ko, pienācis laiks mazliet paspamot ar burtiņiem. Par ko? Varētu, piem., par nāves testu. Kārtējo reizi ieraudzīju to reklāmu (kas, kā cītīgākie žurnāla lasītāji noteikti/varbūt atceras, bija jau mani reiz izbesījusi), un atcerējos, ka tālajos deviņdesmitajos, kad pirmo reizi ieraudzīju internetu un e-pastu komunikācijai vēl izmantoju tēva darba pastkasti, es uzgāju "baigās bagātības". Pirmkārt, visus Mērfija likumus, kurus noteikti vajadzēja izdrukāt (droši vien tā arī tās drukātās lapas neizlasīju), otrkārt, nāves testu, kuru izpildīju un secināju, ka miršu ap 2054. gadu. Bija pat konkrēts datums nosaukts, un tad tā likās baigi vērtīgā informācija (duriks!). Vai man ir vēl kas sakāms šajā sakarā? Nē, nav. Viva la alus!

Gribas kādu labu grāmatu palasīt, tikai nevaru izdomāt kādu, teica pzrk, kurš mēnešiem nespēj ieviest kārtību savā bibliotēciņā. [Te es ievietoju pleisholderi vēl neuzrakstītam tekstam par Zvaigznes dāvanu karti un "Meiteni, kura spēlējās ar uguni".]

Un vēl, kā jau te dažos ierakstos manāms, gribas mainīt savu dzīvi. Vienubrīd, kad man bija konkrēts un realizējams mērķis ar piepildīšanas iespēju, kā man likās, krietni virs 50 %, man bija diezgan mierīga sajūta, ka "viss notiek"; tagad, kad mērķis ir krietni attālinājies, jūtu, ka iestājas kkāda personīgā stagnācija, mētāšanās uz visām pusēm, muļļāšanās uz vietas. Katrs vakarā izdzertais alus, liekas, attālina no kaut kā sasniegšanas.

Varbūt aktīvāk jāatgriežas pie filmu terapijas. Tajos laikos (paldies Dievam, ka tie, šķiet, ir aiz muguras), kad naudas nebija vispār un dzīve krāsojās melnās emo krāsās, mēs mēdzām vilkt komēdijseriālus, jo tie diezgan garantēti sniedza pozitīvu smieklu devu, šķietami uzlabojot arī vispārīgo noskaņojumu. Tagad prasās uz ceļošanu iedvesmojoši seriāli, filmas. Nupat šajās dienās par kaut ko diskutēju ar vecākiem, un atcerējos par "Long Way Round" un "Long Way Down" (ak, jā, diskutēju par strīdīgo jautājumu, kā izrunāt Jūena Makgregora vārdu). Vēl bez šiem diviem lieliskajiem semi-kvazi-dokumentālajiem seriāliem vēl arī filma "Into The Wild" dod spēcīgus impulsus uz ceļošanu un pasaules redzēšanu. Tagad jāiesprindzinās un jāmēģina atcerēties vēl kādu filmu, ko man ieteica šajā sakarā (kaukau?).

Bet lai jūs nedomājat, ka vienīgais, ko es šajā sakarā daru, ir žēlabaina burtiņu ieklabināšana. Plāni top, tikai, vells, kā tos realizēt...

Klik uz "Post entry". Tikai jūs nekautrējaties iekomentēt, man jau apnicis savā nodabā par šo tēmu vārīties. :)