Sat, Apr. 10th, 2010, 11:09 pm
Slīpsvītra, my love

Daudz dzirdēts/lasīts par valodnieku, datoriķu un dizaina pedantu kašķiem par domuzīmes, defises un citu tādu horizontālu strīpiņu pareizu lietojumu. (Būtu baigie joki, ja kāds šāds kašķis aizietu līdz reālam kautiņam, kur karojošās frontes durstītu viena otru ar domuzīmēm un defisēm.) Bet, lūk, man ir radušās šaubas un bažas par ieslīpo svītriņu => / <= šo te. Kāds ir labais tonis tās lietojumā? Galvenais satraucošais* jautājums - vai ir nepieciešama atstarpe pirms un/vai pēc tās? Kuros gadījumos? (Man ir nelielas aizdomas, ka ir kaut kādi tās lietošanas varianti.)

Uzrakstīju tiktāl, aizdomājos, ka kāds noteikti uzkliegs kaut ko par Google lietošanas ābeci, tad iedomājos, ka es tādam uzbraucienam varētu atbildēt ar to, ka man vispār Google kontā uzskaitīti 25 932 meklējumi (neatceros, kad viņi ieviesa šo uzskaiti un kad es to iespējoju, līdz ar to nezinu, cik gadu laikā tas uzkrājies), bet nu tad iedomājos, ka taisnība jau būtu un vajadzētu tomēr iegūglēt šo problēmjautājumu.

Lūk, LIIS nekautrējas no bargajiem autortiesību policistiem un, šķiet, ielikuši veselu grāmatu iz latviešu rakstības attīstības un konkrēti - par interpunkcijas attīstību (A.Bergmane, A.Blinkena, 1986). Tur atstarpes pirms/pēc slīpsvītras nav īpaši atrunātas, tomēr zināmu ieskatu variantos var gūt. Skaitļi/daļskaitļi - bez atstarpēm, vārdi - kā kurā gadījumā, bet kopš 1970. gadiem "slīpsvītra aizstāj vārdu respektīvi vai arī lietota starp vārdiem, no kuriem katrā konkrētā gadījumā iespējams tikai viens, piemēram, un/vai, varēšana/nevarēšana u. tml., piemēram, .. vērojama neatbilsme pašreizējam vārdkopu/salikteņu lietojumam .. ZAV 1982, 4, 137."

ES Publikāciju birojs arī ir izpalīdzīgs un ir publicējuši dokumentu (540 KB PDF fails) par publikācijām latviešu valodā, kur ir arī vesela lappuse par slīpsvītru. Taisnības labad gan jāpiebilst, ka lappusē ir tikai pieci teikumi. Lūk, fragments no šiem pieciem teikumiem, kas man nav īsti skaidrs un kas arī stāsta par mani mulsinošo problēmsituāciju ar atstarpi tikai aiz slīpsvītras:

Slīpsvītru parasti neatdala no pārējā teksta ar atstarpēm. Tomēr, ja ar slīpsvītru atdala
divu vai vairāku vārdu savienojumus, aiz slīpsvītras liek atstarpi:
marķējums uz transportlīdzekļa sastāvdaļas / atsevišķas tehniskas vienības


Es esmu apmaldījies trīs priedēs... un aizrāvies tā, ka aš asinis pa degunu sāka tecēt. Bāc.

Vispār ieskaties vienā tādā zinātniskā traktātā un top tev skaidrs, ka ne vella nezini par visiem valodas jautājumiem, par kuriem prasītos zināt.

Un vēl viens "vispār" - un vispār pašiem uzcītīgākajiem lasītājiem, kuri ir izlasījuši līdz šai vietai, piedāvāju bonusu: nezināma autora gleznu "Meitene ar slīpsvītra, ar zilu šalli ap viņa kaklu. Knitting par rādiuss". Tfu, ka tavu... lai vells parauj to dienu, kad Google meklēšanas rezultātos sāka parādīties tulkošanas automāta sadzejoti teksti!

* Liriska atkāpe: lūk, divdabis, kas it kā izsaka emocijas, bet, kā jau dažviet internetos minēts, tu lasi ar nepareizu intonāciju! Nevajag no maniem tekstiem tagad interpretēt, ka tagad te es sēžu staigāju pa istabu lauzīdams rokas un nosvīdušu pieri nervozi pīpētu stūrītī, satraucies par interpunkciju vai, piemēram, leju gaužas asaras par poļu brāļiem.

Sun, Apr. 11th, 2010, 12:00 am
[info]pzrk

Kaut kā Tavs komentārs ievirzīja domas par tēmu, ka dators uzliek baigos ierobežojumus - it kā jau ir iespējams rakstīt visādi un visādām zīmēm, bet tomēr tie simboli ir tādi, kādi tie ir (visbiežāk tikai tie, kas ir uz tastatūras uzreiz pieejami un uzzīmēti), un datora rindiņas ir tieši tik pareizas un taisnas, cik viņas ir [pareizas un taisnas]. Nebūs tev rakstīt, piemēram, datumu ar skaitļiem vienu zem otra, jāraksta taisnā rindiņā ar esošajām zīmēm.
Rokraksts izskausts, individualitāte paliek vārdos un stilā.

Atceros, ka pirmajās klasītēs skolā mācījāmies rakstīt taisnā rindiņā - zem puscaurspīdīga papīra palikām līniju lapu (plato vai šauro līniju) un tad nu mācījāmies rakstīt. Cits rakstīja ar rindiņu beigām parautām uz augšu - tas tad esot optimists, citam atkal rindiņu beigas slīdēja lejup - značit, pesimists.

Mācījāmies arī burtus, protams, rakstīt. A tagad, pāris desmitgades vēlāk, secināju, ka mans rokraksts ir sabojājies tiktāl, ka jāsāk sevi mācīt - man pāris reizes gadā gadās rakstīt garus blāķus rokrakstā un angļu valodā, un ātri rakstīt (runa ir par suņu izstādēm). Un es tad novēroju, ka mans rokraksts "nekam neder". Burtiski mācījos no jauna rakstīt dažus burtus, lai tie nav tik līdzīgi - man, piemēram, ļoti līdzīgi sanāk rakstīt f un t, un r un v un n, un g un q, par m un n nemaz nerunājot, tie jau, mandomāt, jūk katram daudzmaz haotiskam nekaligrāfam.

Eh, reizēm gribētos arī pakaligrafēt. :)

Sun, Apr. 11th, 2010, 12:07 am
[info]putnupr

mums skolā bija mācība "glītrakstīšana", bet tā arī neko neiemācījos. jau vidusskolā, kad bija ātri jāpieraksta, rokraksts kļuva citiem neizlasāms, un arī vēlāk, studiju gados, citi nevarēja izlasīt, ko rakstu, lai gan tie vēl nebija datoru laiki, tāpēc domāju, ka dators nav tas, kas sabojā rokrakstu. citiem ļaudīm rokraksts joprojām skaidrs un salasāms, lai gan ikdienā lieto datoru.
arī, kad runāju, citi saka, ka ātri runāju. domāju, ka vienkārši ķermenis cenšas skriet pakaļ domai, tāpēc ārī ir neskaidrs rokraksts un ātra runa. ei nu sazin :)
joprojām mēdzu rakstīt cilvēkiem ar roku vēstules, bet nezinu, vai viņi tās izlasa.

Sun, Apr. 11th, 2010, 12:08 am
[info]putnupr

kaligrafēt proti?

Sun, Apr. 11th, 2010, 12:12 am
[info]pzrk

Neprotu, diemžēl.