Starp citu, Tarantino filmā par bēdīgi slavenajiem mērgļiem ir arī visādas lingvistiskas izklaides, sākot jau ar neliterāro un nepareizo nosaukumu. Lielisks, piemēram, ir moments, kur Breda Pita varonis mēģina runāt itāļu valodā (viņam sanāk ļoti neveikli); tāpat arī visa epizode krogus pagrabā, kur daži no mērgļiem izliekas par vācu virsniekiem un viens no viņiem gandrīz iekrīt, jo autentiski vācu kareivji no blakus galdiņa noklausās, ka šim esot dīvains vācu akcents.
Bet vienā citā epizodē pie galda sēž vācu propagandas kino zvaigzne (un kareivis parastais vienā personā), kāda francūziete un Jozefs Gēbelss, kuram blakus sēž personīgais tulks (tulce, simpātiska francūziete), kuru šai epizodē iepazīstina ar klātesošajiem, un Tarantīno izmanto diezgan ironisku kinematogrāfisku paņēmienu - vārdusakot, šī francūziete tiek iepazīstināta kā Gēbelsa tulks un nākamajā mirklī uz 2 sekundēm tiek parādīta aina, kur Gēbelss šo tulci, pardon my french, ņem priekšā. Tāda savdabīga ilustrācija par tulka darbu. :)
Ja par citiem iespaidiem par filmu - man ļoti patika austriešu aktieris Kristofs Valcs, kurš tēloja "žīdu mednieku". Lieliska, lieliska aktierspēle!