Uzmanību - šis ieraksts vislabāk lasāms balsī un ar izteiksmīgiem žestiem, vislabāk klātienē.

Gluži kā tiltu būves inženieri, kas jaunuzcelta tilta pārbaudes laikā sēž zem tā, tā arī es tagad sēžu virtuvē zem paša tīrīta jumta, kurš tagad krakšķ un brakšķ. Lieta tāda, ka mums te trīsstāvu ēkas pēdējā stāvā vakar sāka pilēt ūdens pa šķirbām un birt apmetums. Mājai jumts ir gandrīz plakans (šitik - <= skats uz defisi) un tur, protams, ir sakrājies sniegs, kas siltākā laikā sāk kust. Lai ieviestu kontroli pār pilošo ūdeni, sazinājos ar dzīvokļa saimnieku (iepriekšējā reizē pirms dažām nedēļām jumtu bija tīrījis viņa brālis) un ieguvu visu nepieciešamo informāciju par sniega tīrīšanu.

Tad nu šodien ap pulksten 13-iem kāpu lejā savā kāpņu telpā, lai piesavinātos aiz pagraba durvīm paslēpto sniega lāpstu (nezinu, kam viņa pieder) un tad ar visu lāpstu dotos mājas otrā kāpņutelpā un no tās pa šaurām, stāvām trepēm kāptu uz jumta. Starp citu, uz jumta bija ļoti interesanti (šeit, piemēram, gribas ar žestiem visu ko parādīt un pastāstīt). Biju gaidījis, ka tur būs biezāka sniega kārta, bet laikam mājas siltums daļu nokausējis, šodien tur bija apmēram līdz potītēm (informācijai nākamajām paaudzēm un/vai ārvalstīs dzīvojošajiem - uz zemes ir apmēram pusmetrs sniega). Īsas pārdomas tomēr bija nepieciešamas, lai detektētu mūsu dzīvokļa "augšējo sienu", atzīšos, ka pat palūrēju pāri malai, lai par to pārliecinātos (šeit arī vajadzētu praktisku demonstrāciju, cik maz es biju pārliecies pāri malai). Un tad es sāku sniega rakšanas darbus, kas jau pirmajā brīdī mani pārsteidza ar ledus kārtu un ūdeni zem sniega. Sniegu mest pāri jumta malai ir ļoti izklaidējoša nodarbe, apakšā ir kupena, automašīnas stāv vismaz 5 m no mājas sienas, bet gājēji ir reta parādība. Tomēr atdūros pret nesalaužamu pretestību - plakanajam jumtam ir plakana pārkare, gandrīz pusmetru, un kaut kādu fizikālu procesu iedarbībā uz pārkares ir izveidojies 5 cm biezs ledus slānis, kuru es nevarēju nodauzīt ne ar savu plastmasas sniega lāpstu, ne sniega lāpstas koka rokturi (tā viņu sauc? tak ne jau spals?), ne zābaka papēdi. Sniegu virs virtuves un vannas istabas notīrīju, bet problēma tāda, ka šis 5 cm ledus slānis virs pārkares ne sitams, ne lūdzams nebija dabūjams nost un aiztur izkusušo ūdeni no notecēšanas (atzīšos, viegls slīpums tomēr ir uz tā jumta). Tā nu es līdz 13:40 tur pēros pa jumtu, pa brīdim mēģinot to ledu nodauzīt. Pārmiju dažus sociālas komunikācijas vārdus ar kaimiņieni - īpaši labi nesapratāmies, varbūt viņa vienkārši centās pievērst manu uzmanību, lai es neuzmetu sniegu viņas sunītim.

Tas bija pa dienu, kad temperatūra bija 1-2 grādi zem nulles. Kāpēc es šo visu sāku stāstīt - tagad ir vēls vakars un ārā ir -10, acīmredzot sasalst vai jau ir sasalis tas ūdens, kas tur sakrājies pirms ledus, tieši virs virtuves ārējās sienas (šo rakstot, es vēlos norādīt virtuves sienas un griestu savienojuma virzienā, kur ir radušies mitruma pleķi), un sasalšanas rezultātā virs mūsu galvām kaut kas krakšķ un brakšķ.

P.S. Sniega lāpstu noliku turpat atpakaļ.