Wed, Sep. 16th, 2009, 10:30 am
Round up the usual suspects

Vakar noskatījāmies nepilnu pusi no 1930. gada filmas "Rietumu frontē bez pārmaiņām", otrai pusei bija grūti piespiesties. Tad nu ķērāmies pie 1942. gada "Kasablanka" (zem linka - filmas īsais kurss ar banijiem), šodien mēģinu saprast, kāpēc tā filma tiek uzskatīta par tik īpašu. Vai tāpēc, ka amerikāņus aizkustina stāsts par eiropiešu centieniem no kara pārņemtās Eiropas nokļūt ASV? (Tas varētu būt ticams skaidrojums, jo no kaut kā tas slavenais "amerikāņu sapnis" rodas.)

Toties pēc šitādu kara filmu skatīšanās un, iespējams, zemapziņā mītošo kara šausmu iespaidā (ā, nu vēl arī pie vainas rietumu sabiedrības apsēstība ar "11. septembri") vairs nevaru mierīgi uztvert zemu lidojošas lidmašīnas. Nesen pie mūsu miesta notika kaut kādas armijas mācības un vienubrīd pa mūsmājas logu skatos, ka uz mūsu pusi lido vairāku "kukuruzņiku" grupa (negribas to saukt par armādu). Uz sekundes daļu nopietni sabijos. Tas man atgādina arī mana vectēva (lai vieglas smiltis) nepatiku pret uguņošanu un salūtu, jo tie viņam atgādināja bērnībā piedzīvoto Kēnigsbergas bombardēšanu Otrajā pasaules karā.

Wed, Sep. 16th, 2009, 10:41 am
[info]viipsna

eijnu, it kā filma taptu īpaša tikai sižeta dēļ..

Wed, Sep. 16th, 2009, 12:13 pm
[info]pzrk

Nēnu, protams, sižets nav vienīgā mēraukla.
Aktierspēle? Nekas "nedūrās" acīs, vien Bogarts tāds emociju neizrādītājs.
Par režiju man grūti spriest.
Kopumā jau filma laba, bet es mēģinu uztvert, kas ir tas iemesls, kāpēc tā filma tiek uzskatīta par īpašu...

Wed, Sep. 16th, 2009, 01:51 pm
[info]puuce

Umberto Eko par to ir eseja (atradu te - http://www.themodernword.com/eco/eco_casablanca.html), kurā viņš izvirza jautājumu "What [..] is the fascination of Casablanca?", skaidrojot, ka
"The question is a legitimate one, for aesthetically speaking (or by any strict critical standards) Casablanca is a very mediocre film."