Kā jau katru dienu ap šo laiku, arī šovakar ir pienākusi vēla nakts, un, tā kā arī šovakar ir jādodas gulēt, sarunājam tā, ka es rakstīšu ātri, bet jūs lasiet ātri.
Ja neskaita to, ka vakar franču valodas pirmā nodarbība notika ar diezgan negaidītiem pavērsieniem - kopā ar dažiem citiem līdzīgi domājošiem bijām sajaukuši kursu norises vietas un apmēram pusstundu pavadījām, iepazīstoties savā starpā un soļojot cauri Rīgas centram uz īsto norises vietu; ja neskaita to, ka dārgie kolēģi, ejot pusdienās, aizmirsa mani - čatā tipa sarunājām laiku, bet es kaut kā aizdomājos un nepamanīju, ka visi dodas uz выход, runā, ka 5 min gājiena attālajā ēdnīcā esot atskanējis pārsteiguma pilns jautājums "A kur pzrk?" (nu labi, tur tai jautājumā ievietojiet manu īsto vārdu), pēc kā sekoja zvans man "Hehe, kur paliki?"; ja neskaita to, ka šur tur šis tas šad tad shit shit notiek atbilstoši labākajiem shit happens principiem; visā visumā man iet labi, paldies, ka apjautājāties.
Tad man vēl ir šis tas sakāms mana personīgā Trumena šova veidotājiem. Manas dzīves saundtrekā, izlasē "Best of", pierakstiet, lūdzu, šādas dziesmas:
Louis Armstrong - What a Wonderful World
Monty Python - Always Look on the Bright Side of Life
John Lennon - Imagine
Paldies.