Starp citu, ārā tiešām ir sasodīti skaisti. Pārguris un priecīgs pēc baseina vilkos mājās un tvēru mirkli. Tad iegāju supermegahiperüberveikalā, lai nopirktu sērkociņus (protams, iznācu ar milzīgu maisu, kur cita starpā bija arī čeks tikai par 5,29 Ls) un vilkos tālāk, vēl aizvien kāri tverot mirkli, pat sajūsminoties par slidinošamajamies autobraucējiem, ko es parasti nedaru.

Un tad es tagad, diezgan apmierināts ar dzīvi, baudu bulciņas, dungoju līdzi fun lovin' criminals un nemaz nesatraukājos, ka esmu viss nobirdinājies ar drupačām. (Vai atceraties to grāmatu no bērnības, kur kaut kāds tīģeris vai kas tamlīdzīgs nevarēja pa nakti gulēt, jo pirms gulētiešanas gultā ēda cepumus?)

Un vēl, man tagad plejliste tiešām taisa brīnumus - tur pa vidu ir iemaisījušies arī kaut kādi neizprotami skaņas faili, kas kopumā būtu iedalāmi apmēram divās kategorijās - a) 2-3 sekundes gari un galīgi mistiski audio faili iz kaut kāda vācu softa, nu nav nekādas sajēgas iz kurienes tie uzradušies (tb es izliekos, ka neko nezinu); b) kaut kas, kas izklausās pēc fragmentiem no Vinnija Pūka, krieviski; c) pārpalikumi no maniem eksperimentiem ar podcastiem. Hmm. Bet galvenais, ka mūzika atkal tiek atskaņota arī no svaigi lejuplādētiem folderiem.

Toties tagad man atradās fails, kura nosaukumā ir šis tas par Mocartu, bet ievads (nu jau vairāk nekā minūti) ir skaidrā dāņu valodā, un "karikatūru nemieru" iespaidā es pēkšņi sajutu neizsakāmu cilvēkmīlestību un solidaritāti pret dāņiem.