Atvainojiet, spamošanas kaisle ir tik spēcīga, ka es nespēju atturēties, turklāt bezmiegs taču ir jāpavada lietderīgi.

Bet vakar plkst 9:18 no rīta man zvanīja džeks, kas skolā mācījās manā paralēlklasē. Viņš piedāvājot bīdīt biznesu, tā un šitā. Es viņam prasu - kādā jomā? Viņš nesaka, pastāstīšot, kad mēs tikšoties. Vēl tur bla bla bla, beigās viņš man piedāvā atnākt uz prezentāciju Reval Hotel Latvija, sestdien 12:00, un uz to esot jānopērk biļete par 3 Ls. Es teicu, ka padomāšu, viņš man rīt piezvanīšot. Man domāt, ka tā ir kārtējā "piramīdas" veida cilvēku čakarēšana, un, kad par to pastāstīju draudzenei, viņa tieši to arī apstiprināja. Viņas brālis esot bijis uz tādu "prezentāciju". Sviests.

Varu iedomāties tikai vienu cilvēku, kura ir kopīga paziņa man un tam "paralēlklasesbiedram" un kura ir tik blonda, lai iekristu tādā avantūrā, turklāt, kurai būtu mans mobilā telefona numurs. Ar pirkstiem nerādīšu un vārdos nesaukšu, bet pamatskolā viņa man uzmācās un sūtīja mīlestības vēstules (nē, tā tagad nav nodeva tuvojošamies 14.februārim). Ups, šo uzrakstījis, atcerējos, ka starp cibiņiem taču arī ir vismaz viens cilvēks, kas pazīst/pazina abus iepriekšminētos personāžus. Nu, vai vari uzminēt? ;)

Un tagad jaunākās ziņas no realitātes šova "100 Prātvēderu Fabrika". Citāts no LETAs ziņas par Kabanova izmešanas no Ārlietu komisijas: "Kabanovs pēc balsojuma deputātiem izdalīja zīdaiņiem domātās autiņbiksītes, žurnālistiem skaidrojot, ka tā rīkojas, lai deputātiem "sausi un komfortabli, kad viņi bailēs no manis čurās"."

Un vēl. Kad turpināšu sēriju "katram atslēgvārdam pa ierakstam", nākamais būs ar iespaidiem par pasaules pilsētām, kurās esmu bijis. Viena no tām ir Mineapole, un es, nostaļģisks pēc dabas būdams, ar vienu aci mēdzu sekot ziņām par to novadu. Lūk, viena satriecoša ziņa par amatieri fotogrāfu, kuru notrieca vilciens. Pirmkārt, man liekas diezgan dīvaini, ka tur tie cilvēki tiešām mēdz iet bojā, pastaigājoties pa sliedēm (nez, ir kāds dzirdējis atbilstošu statistiku par mūspusi?), otrkārt, pats raksts arī ir "briljants" žurnālistikas paraugs. Skatos un brīnos, lasu un brīnos. Nu labi, labi, nav tur nekā īpaša, arī pie mums mēdz būt tādas provinciālas haltūras (kādu vēl svešvārdu varētu te iestarpināt/piemetināt?).

"In 2004, the last year statistics were available, four people died in Minnesota after being hit by trains while walking on railroad tracks, said Erin Petersen, state coordinator for Minnesota Operation Lifesaver, a train safety group.

"People will use the tracks to hunt or follow the tracks to get to a fishing spot," she said. "There's a very romantic feel to the railroad. But staying off the tracks is key. Trains are moving much faster than it appears. And sometimes, people are so focused on what they are doing ... they are just not paying attention.""
/Watkins man seeking a perfect photograph killed by train
http://www.startribune.com/462/story/220022.html

Starp citu, tā pādējā rindkopa man patika. Vienalga nespēju par to nesmieties, vienlaikus neizpratnē škoboties un raustot plecus.

Ceru, ka tas raksts rīt vēl nebūs aizplīvurots memberiem only.

Starp citu, sumināts trz!

Papildinājums 2 minūtes vēlāk: Neviens ar mani nerunā, es ar nevienu nerunāju. Beidzot taču jāiet gulēt!