Esmu dusmīgs, jo uzrakstīju baigo ierakstu par Doniju Darko, ko šodien noskatījos, un pazaudēju visu rakstīto, jo aiztaisīju nepareizo brauzera logu. Dzīves sīkumi.

Īsumā: Kā mīnuss man likās tas, ka tā filma brīžiem likās tāda mazliet bērnišķīga, uz pusaudžiem orientēta, bet tikai brīžiem. Sižets interesants, mūzika ok, aktieri forši. Vizuāli ļoti interesanta filma.

Vienas citātas:

Roberta Sparrow: Every living creature on this earth dies alone.

Vēl vienas citātas, kas man likās smieklīgi izpildīts, iekopēts bez intonācijām tas nav ne tuvu filmas performancei, bet nu, lūk:

Gretchen: My mom had to get a restraining order against my step dad. He has emotional problems.
Donnie: Oh, I have those too. What kind does your step dad have?
Gretchen: He stabbed my mom four times in the chest.
Donnie: Oh.

Ai, nu, ja jau esmu ticis tik tālu, tad jāiekopē arī pēdējais citāts, kas pazuda šī ieraksta iepriekšējā reizē:

Gretchen: You're weird.
Donnie: Sorry.
Gretchen: No, that was a compliment.

Un vēl tajā pazudušajā ierakstā es kaut ko rakstīju par to, ka vajadzētu piespiesties uzrakstīt viedokli par redzēto, lai audzinātu raksturu, kaut arī lielākoties tas vienalga būtu svešu viedokļu atražojums. Tomēr nevaru atturēties, neatkārtojot uzbraucienu pazudušajā ierakstā - psihoterapeites tēls man nelikās pārliecinošs.

Man patīk filmas un grāmatas, kas liek padomāt. Tas nekas, ka mans līmenis ir tālu, piemēram, no Stīvena Hokinga padomāšanas. Ir cerība, ka, turpinot šādi padomāt, dzīve ies uz augšu. ;)

Nosauciet mani par pseidokritiķi un, atsaucoties uz x_f, jūs riskēsiet norauties. :D

P.S. Hmm, laikam nepagāja ne čiki briki, kā esmu atjaunojis plus mīnus visu pazaudēto.