Izstaigājis Grīziņkalna mazās ieliņas un parkus, iegrimis pārdomās par to, kā būt, pzrk soļoja mājup. Plāni jau atkal diži un pēc vairāku negatīvas produktivitātes nedēļu perioda, šķiet, pienācis laiks bīdīt lietas.

Diemžēl veselība gan neuzskata, ka man ir "pietiek". (Vai tik kāds no Mērfija likumiem nebija par to, ka - ja tev liekas, ka sliktāk nevar būt, neuztraucies, var gan...) Esmu uzstādījis savu personīgo asinsspiediena rekordu, līdz ar to sapircies zāles un savā nodabā uz ielas palamājies par tiem, kas teica, ka "tas nekas nav". Maukasbērni. Ir gan.

Iešu gulēt.