Vai jūs atceraties pirmo nodaļu savās skolas dienu angļu valodas mācību grāmatās? Ar tiem vissvarīgākajiem teikumiem pasaulē - This is a book, that is a bag? Un to, ka līdz ar pirmo stundu bija jāmācās kaut kādas mistiskas formas nekārtnajiem darbības vārdiem, kuru pielietojumu varēja tikai minēt? (neattiecas, protams, uz jauno paaudzi un Centra humanitārās ģimnāzijas pārstāvjiem, es mācījos pamatskolā normalis, pie angļu valodas skolotājas, kura, kā es tagad saprotu, pati varēja pateikt tikai gatavus teikumus).

Šorīt klausījos savā vācu valodas pasniedzējā, kurai šī pasniegšana ir sirds lieta par 500%, un domāju - ak vai, cik žēl tā laika, ko izšķiedu, nejēdzīgā secībā apgūstot lietas, ko var iemācīties tik loģiski un skaisti. Un tas turklāt bija tik grūti un nepatīkami, kaut svešvalodas apgūšana ir tik dabisks smadzeņu kustināšanas veids!