Tā, kurai zalkši nāk mājās ([info]putnelis) rakstīja,
@ 2004-07-09 08:48:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Garastāvoklis:izgulējusies

Kristīt, nekristīt - tāds ir jautājums.
Visi radi būs par kristīšanu, es zinu. Reģistrējot sadzīvi mēs abi ierastījām anketā, ka mūsu reliģiskā piederība ir budisti. Bet budisti, cik es zinu, kristības nerīko - vai ne?
Protams, aiz neko darīt, sāku domāt kas tad tās kristības tādas ir un kāda ir to loma:
1. var. Bērns tiek celts dieva priekšā un tiek lūgts lai dievs par bērniņu gādā. Ja cilvēku nenokristī un viņš aiziet labākos medību laukos nesadzīvojis nevienu grēku un darījis tikai labus darbus - tad Paradīzi tik un tā cilvēkam neredzēt - labākā gadījumā tikai šķīstītavu. Es nedomāju, ka dievs ir tāds nūģis, kuram vajadzīga "galočka", un pretējā gadījumā viņš zemiski atriebjas neielaisdams cilvēkus godīgi nopelnītā paradīzē. Tā pat kā tos miljonus cilvēku, kuri vienkārši kristīgos mācītājus nav redzējuši tapēc, ka piedzima par ātru vai dzīvo otrā pasaules malā. Ja tomēr dievs ir tāds nūģis, tad es gan negribētu savu bērnu nodot viņā apgādībā.
2. Vēl pārsimt gadu atpakaļ cilvēki dzīvojas uz vietas, no sākuma dzimtās, pēc tam - ģimenēs. Baznīca bija viena no vietām, kur Visi sanāca kopā regulāri, varētu teikt - dzimtas sanākšanas vieta. Loģiski, ka pēc teritoriālā (= dzimtas?) principa tika veidotas draudzes. Un uzrādīšana draudzei = ar uzrādīšanu dzimtai. Tātad kristības ir vēl arī bērna uzrādīšana visiem radiem, tā sacīt jāsaka - bērna socializēšana, uzrādīšana: "zini - šitais sīkais tagad ir savējais, pret kuru vairs nevar izturēties kā pret svešu, nedrīkst apbižot, vajag rūpēties" (nedrīkst kost, drīkst laizīt).
Kā mūsdienās "stāv" ar tiem radiem? No manas puses ļoti bēdīgi, bet no MaKo puses jau daudz labāk. Radu, kuri dzīvotu dzimtās, vairs nav. Nevienam vairs tādu nav. Īpaši pilsētniekiem. Varbūt ir vēl kaut kādas 8-9 dzimtas laukos un arī tām visas dzimtas aktivitātes robežojas ar kartupeļu talkām, lielu jobeleju (vecmāmiņām un vectētiņiem) un Jāņu svinēšanām. Pilsētnieki dalās pēc cita principa - interešu&draugu&darbavietu principa. Mums tā ir Ciba, vecākai paaudzei koris, darbavieta, motociklistu savienība, krustiņdūrienu izšūšanas klubiņš, u.c. Vairāk vai mazāk visas interešu grupas, kur runāšana par ģimeni un pati ģimene nav tabu.
Tātad ar ko vajadzētu socializēt Maziņo? Mūsu gadījumā - ar Cibiņiem.
Atliek tikai izdomāt - rīkot tusi ar šašlikiem un alu, vai ierīkot Maziņajam savu Cibu. Otrajā variantā, visdrīzāk, pāris gadus neviens neko nerakstīs iekšā.



(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]lapsa
2004-07-09 11:26 (saite)
shitais [info]honeybee tekstinsh tas ir

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]putnelis
2004-07-09 12:02 (saite)
Izlasīju - nepatika. tur par pamataksiomu ņemta doma, ka mēs esam atbildīgi par tiem, kurus mīlam. es nepiekrītu pilnīgi un galīgi. Šai aksiomai. Jo - mēs varam būt atbildīgi tikai par tiem, kas paši nespēj būt par sevi atbildīgi. Jau tā šajā dzīve mēs kanpi spējam atbildēt paši par sevi, kur nu vēl par citiem....
Piemēram, es mīlu psihopātu ar noslieci uz vardarbību - vai man ir jābūt atbildīgai citu cilvēku, likuma priekšā? Es mīlu cilvēku, kurš regulāri taisa pašnāvības tapēc, ka viņam tā patīk - kā priekšā esmu atbildīga?
Kāds aiz slinkuma piečakarē pats sevi un darba kolēģus - un es par to esmu atbildīga?
Kāds sadirš attiecības ar visiem saviem apkārtējiem - es atbildīga?
Ja nāve, slimības, vientulība un atstumšana ir gaužām karmiskas sekas uz cilvēka rīcību, turklāt sekas viņam pašam - vai es esmu par to atbildīga?
OKI - tas saskan ar domu, ka mīlestība un atbildība tomēr nav viens un tas pats, varbūt tie arī nav tie divi lopiņi, kurus vajadzētu vienā aizjūgā jūgt...
Par ētiku vispār nerunāsim. Un dievu (kristīgo), kas ir sociālo noteikumu un aizspriedumu komplekts ar "mērcīti", kāda dotajā brīdī ir modē (tagad modē ir mīlestība).

Mēs neesam atbildīgi par tiem, kurus mīlam. Mēs mīlam tapēc, ka mīlam, mums patīk mīlēt un būt mīlētiem. Bet savus sūdus katram ir jāvāc pašam.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]lapsa
2004-07-09 12:05 (saite)
ja tagad modee ir miilestiiba, tad es esmu nemoderna
un mees atbildam nevis par tiem, ko miilam (wtf?), bet par tiem, ko pieradinaam.
kas attiecas uz Dievu, tad, taa kaa esmu pagaans, tad man saistoshss shkjita tas secinaajums, ka vinsh viena briidii nav objektiivs :)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]putnelis
2004-07-09 13:56 (saite)
"mees atbildam par tiem, ko pieradinaam". Pokemonu sauklis, kad kāds mēģina no tiem tikt vaļā. Reāli dzīvē neesmu novērojusi nevienu gadījumu, kad kāds speciāli pieliktu pūles lai kādu pieradinātu - vienīgi varbūt kādus meža zvērus. Kad pieradina, tad sākotnēji ir kāds, kas lieliski iztiek bez pieradinātāja, atnāk pieradinātājs, un pieradināmā neatkarību aizvieto ar kaut ko citu, piemēram - naudu, regulāru pārtiku, dzīvokli, izklaidēm - pieradinātājs dara situāciju, kad pieradinātajam vairs pašam par kādu savas dzīves jomu vairs nav jārūpējas. Tad atstāt un atraut "barotavu" gan nav Labi.
bet cilvēks nav bezspēcīgs bezsmadzeņu lopiņš - ja ir aizmirsis kā tas ir rūpēties par sevi - var atkal iemācīties.
vo.
Jāskrien.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]lapsa
2004-07-09 13:57 (saite)
paaraak materiaalu Tu to pieradinaashanu atainoji

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]putnelis
2004-07-09 22:36 (saite)
un kādas vēl ir tās atkarības, ja jau šī ir "pārāk"?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?