Sviesta Ciba |

Tā, kurai zalkši nāk mājās (

putnelis) rakstīja,
@ 2009-08-12 08:02:00

padomāju par garīgajām bagātībām. Ja šīs bagātības var ieinteresēt kādu citu, otrs gatavs tās iegūt/pārņemt/iegādāties, tad tās ir bagātības. Ja garīgās bagātības neinteresē nevienu izņemot šo "bagātību" ražotāju, tad drīzāk tās godīgi dēvēt par garīgajām atraudziņām.

(Ierakstīt jaunu komentāru)

	rower 2009-08-13 07:27 (saite)
	nu, tu taa veel baigi maigi. atraudzinjas... man domaat, ka tas ir pavisam cits dziivdarbiibas blakusprodukts. (Atbildēt uz šo) (Diskusija)

	putnelis 2009-08-13 07:45 (saite)
	:) cik Tu mīļš... (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	rower 2009-08-13 08:06 (saite)
	ninini, miilsh esi tu. es esmu mazs, riebiigs utt. un veel slinks arii. :) p.s. nu, kaa jeshkam ? (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	putnelis 2009-08-13 08:46 (saite)
	mazais, riebīgais... t.b. blusa? Ješka aug, guļ, sten, gāzē, resnē. Vairs uz mutes nevar novelties pat pie labākās gribēšanas - vaigi traucē. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

indulgence
2009-08-14 12:14 (saite)

Dīvainā kārtā, kaut 99% laikabiedru ne plika santīma nedeva par kaut kādu tur Ainesidēma no Knosas, Abu Jusufa Jakuba ibn Isaka al Kindi, Anaksagora no Klazomenām, Anaksimandra no Milētas, Aristarha no Samas u.c. atraugām un blakusproduktiem ne viņu dzīves laikā, ne vēlāk, un par to interesējās tikai un vienīgi tādi paši atraugu ražotāji, nez kāpēc pēc gadu tūkstošiem atceras šos vārdus, nevis tos, kuri pēc kotletes uzēšanas spriedelēja, ka vērts ir tikai tas, ko var nosvērt un nopirkt, jo paši rada tikai to, ko kāds vēlas pirkt.

/vai ku didaktiski sanāca! aš pašam prieks!/

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)

putnelis
2009-08-14 23:00 (saite)

Nu tad tik pat didaktiski varu pamāt ar pirkstu un minēt lieliskos Mikelandželo, Mocertu, Bahu, Haidnu, DaVinči, Čellini u.t.t., kuri lieliskos mākslas darbus radīja nevis sev, tautai vai tamdēļ, ka juta iekšēju nepieciešamību pārveidot akmeņus, ķēpāt sienas vai koncertēt uz ielas stūriem ar maniakālu spīdumu acīs, bet tamdēļ, ka varenie un naudīgie (bīskapi, karaļi, hercogi un visādi citādi laji un garīgi neattīstīti radījumi) pasūtīja šos darbus un maksāja mazas vai lielas, bet šausmīgi banālas naudiņas par kurām var nopirkt zeķes, friziera pakalpojumus, malku krāsnij vai karieti uz pilsētas centru ko braukt.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

indulgence
2009-08-15 15:42 (saite)

Vēsture liecina, ka nepieciešama radīt daļai cilvēces piemīt neatkarīgi no apkārtējo intereses par to. Tā kā domāju, lielākā daļa no pieminētajiem būtu to darījuši klus mājas pagalmā arī bez zelta kārdinošās žvadzēšanas. Bet kopumā prātīgi piezīmēji - jo neviens birģeris vai bauris par tādiem marmora sūdiem neko nebūtu maksājis, jo nesaskatītu tajos nekādu vērtību.

Kultūras vērtības vienmēr un visos laikos bijusi šauras sabiedrības elites interešu lokā un 90% sabiedrības no tām ne silts, ne auksts - nesaprot. Putra ievārījās sākot ar XVIII gs., kad pusmācītie franču humānisti izdomāja pasaciņu par cilvēku dabisko vienlidzību, bet birģeri un bauri sāka taisīties pakaļ aristokrātijai, piespiežot sevi lasīt dzeju un pirkt gleznas. Taču, kā jau ar visu kas tiek pirkts un pārdots, arī šī joma smuki noslāņojās šauru eliti interesējošās kultūras vērtībās, par kurām lielākā daļa sabiedrības pat nenojauš, jo tās TV nerāda) un tirgus precē, kas par tādām tiek uzdotas, lai labāk nopārdotu. Galu galā šī ir bauru un birģeru pasaulīte - кто создан для ползания, летать не сумеетс.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

Navigate: