Dīvainā kārtā, kaut 99% laikabiedru ne plika santīma nedeva par kaut kādu tur Ainesidēma no Knosas, Abu Jusufa Jakuba ibn Isaka al Kindi, Anaksagora no Klazomenām, Anaksimandra no Milētas, Aristarha no Samas u.c. atraugām un blakusproduktiem ne viņu dzīves laikā, ne vēlāk, un par to interesējās tikai un vienīgi tādi paši atraugu ražotāji, nez kāpēc pēc gadu tūkstošiem atceras šos vārdus, nevis tos, kuri pēc kotletes uzēšanas spriedelēja, ka vērts ir tikai tas, ko var nosvērt un nopirkt, jo paši rada tikai to, ko kāds vēlas pirkt.

/vai ku didaktiski sanāca! aš pašam prieks!/