Nu tad tik pat didaktiski varu pamāt ar pirkstu un minēt lieliskos Mikelandželo, Mocertu, Bahu, Haidnu, DaVinči, Čellini u.t.t., kuri lieliskos mākslas darbus radīja nevis sev, tautai vai tamdēļ, ka juta iekšēju nepieciešamību pārveidot akmeņus, ķēpāt sienas vai koncertēt uz ielas stūriem ar maniakālu spīdumu acīs, bet tamdēļ, ka varenie un naudīgie (bīskapi, karaļi, hercogi un visādi citādi laji un garīgi neattīstīti radījumi) pasūtīja šos darbus un maksāja mazas vai lielas, bet šausmīgi banālas naudiņas par kurām var nopirkt zeķes, friziera pakalpojumus, malku krāsnij vai karieti uz pilsētas centru ko braukt.