Tā, kurai zalkši nāk mājās ([info]putnelis) rakstīja,
@ 2004-09-24 19:30:00
Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
raksīt, nerakstīt...
Rakstu dēlam grāmatu - grāmatu par sevi, par viņu pašu, par visu, kas notiek apkārt, par to, no kā viņš cēlies, un to ko, es atzīstu par labu esam.
Domāju - vai rakstīt pat savi Pirmo un Lielo mīlestību?
Mūsdienās, kad Pirmā Mīlestība gandrīz nekad nav Laulātais Draugs un Bērna Tēvs ... jūtos kaut kā neerti...

(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]lavendera
2004-10-09 17:34 (saite)
Mums arī kādu laiku tika rakstīta dienasgrāmata; palasoties es jau sen esmu secinājusi, ka tas, ko es tolaik, bērnībā jutu, nepavisam nav tas, kas manai mammai šķities man jājūtam. Piemēram, tik nesvarīgas lietas kā leļļu drēbju mazgāšana ir pierakstītas, bet tas, ka mani drausmīgi spīdzināja poliklīnikā ar strutojoša ceļgala graizīšanu, to neviens pat neatceras.
Daudz interesantākas par šo "bērnu dienasgrāmatu" ir manu vecāku viens otram rakstītās vēstules.
Tā ka raksti vien, raksti to, kas tev liekas svarīgi vai jautri :) Jo patiesāk, jo labāk.
Un ja tev būs kompleksi kaut ko tādu dot lasīt, tak allažiņ var savu manuskriptu testamentā kādam novēlēt :)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?