Tā, kurai zalkši nāk mājās ([info]putnelis) rakstīja,
@ 2004-09-21 17:54:00
Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Bijām pie daktera, Mazumu dūra un asinis analīzēm ņēma. Cūkas. Nav brīnums, ka ārstus par cilvēkiem netur! Kā tādam tik maziņam un sīciņam var durt!
Nokļuvis manās rokās, Mazums ātri nomierinājās, ij notiesāja visus 160 ml piena. Patlaban mājās, gultā, noguris, aizmidzis, pat ēst neprasa...
...aizmirsis...
...bet es aizmirst nevaru...

(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]toadbeauty
2004-09-22 15:40 (saite)
Sīkuļiem tās problēmas fiksi aizmirstas.
Mana mazā radiniece slimnīcā bija pielikta pie sistēmas (kādi gadi 4 bija vai). Kamēr lielais vaktētājs tētis aizmiga, tikmēr davai ar visu sistēmas uzparikti un adatu vēna vizināties pa gaiteni (riteņi tak apakšā ir) :)

Man tādas ļaunākās atmiņas ir saistībā ar apendixa operāciju. Biju kādus trīs gadus veca. Mātes tad klāt slimajiem bērniem nelaida. Mamma gāja prom un teica, ka gaidīs gaitenī. Un tas bija visdumjākais ko viņa varēja pateikt.
Vēl tagad atceros kā es izmisīgi kliedzu un viņu saucu. Viņa taču te pat un dzird, bet kāpēc nenāk! Vot tā bija riebīga sajūta!
Citādi (ja neskaita riebīgās putras) bija interesanti. Medicīna mani vienmēr ir interesējusi :)

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]putnelis
2004-09-22 16:35 (saite)
es kā reizi diezgan daudz laika pavadīju lekcijās par bērnu frustrācijām, emocionāliem pārdzīvojumiem, fobijām mācoties.... tad no bailēs no sekām es jau iepriekš gaisā lecu....

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?