Sīkuļiem tās problēmas fiksi aizmirstas.
Mana mazā radiniece slimnīcā bija pielikta pie sistēmas (kādi gadi 4 bija vai). Kamēr lielais vaktētājs tētis aizmiga, tikmēr davai ar visu sistēmas uzparikti un adatu vēna vizināties pa gaiteni (riteņi tak apakšā ir) :)

Man tādas ļaunākās atmiņas ir saistībā ar apendixa operāciju. Biju kādus trīs gadus veca. Mātes tad klāt slimajiem bērniem nelaida. Mamma gāja prom un teica, ka gaidīs gaitenī. Un tas bija visdumjākais ko viņa varēja pateikt.
Vēl tagad atceros kā es izmisīgi kliedzu un viņu saucu. Viņa taču te pat un dzird, bet kāpēc nenāk! Vot tā bija riebīga sajūta!
Citādi (ja neskaita riebīgās putras) bija interesanti. Medicīna mani vienmēr ir interesējusi :)