Kino es sastapu kādu gandrīz pusmūža sievieti, kura nekādi nevarēja saprast kādēļ es esmu atnācis uz šo filmu, nelīdzēja nedz mani argumenti ka iepaticies tās rullītis, nedz ka interesētu pati tēma. Viņa dīvaini līdzinājās manai pasniedzējai pie kuras apguvu filozofiju kad vēl biju students. Viņai bija pilnīgi skaidra atbilde uz visu: vīriešu uz šādām filmām labprātīgi nenāk kurnu vēl vieni par jaunākiem indivīdiem nemaz nerunājot.. Jāteic es bezmaz sajutos neērti, var jau būt, ka bija arī daļa manas vainas, paņēmu biļeti vietā kur cilvēki sēž tikai divatā, bet pirmo divu rindu brīvās vietas mani nebūt nekārdināja, godīgi. Vēl mazliet iztrūkos kad viņa piedāvāja CandyKing`ā sarūpētos gardumus.. Tā nu es sēdēju ierāvies krēsla malā, baudīdams filmu, ko nenācās baudīt.