Augusta Debesis

Žēl, ka sabiedrībā tik krasi mainās vērtību skala un vārds "ģimene" ir tukša skaņa. Bet paldies Dievam visi nav vienādi, ir tomēr vēl daļa, kas apzinās, ka bērns nav "es gribu no tevis bērnu" un "es varu arī viena izaudzināt", bet bērns ir jauna dvēselīte, kurai vajadzīga gan mātes, gan tēva mīlestība! Bērns tiek radīts nevis sievietes vajadzību apmierināšnai un vientulības kliedēšanai, bet kā atsevišķa personība, kā jauna dzīvība, cilvēks pats sev un pasaulei.

(Reply)(Thread)

Paldies Dievam, ka visi nav vienādi un sabiedrība nesastāv tikai no tādiem (jebšu šajā gadījumā tādām), kas uzskata, ka tie, kas nedzīvo pareizi ("pareizi", protams, no Viņu viedokļa!), vispār ir bezmaz no sabiedrības izslēdzami un vislabāk sadedzināmi uz sārta vai pakarami laternas stabā...

P.S. Labāk tad aborts, koa? Savukārt, mans viedoklis ir tāds, ka aborts ir ne tikai slepkavība, bet arī nodevība, jo Tu nogalini kādu nevarīgu radību, kas ir atnākusi pie Tevi....

(Reply)(Parent) (Thread)

Uzbrauciens totāli nevietā. Ne par sārtiem, ne abortiem. Bet gan par ģimeni, par apzinātu rīcību, par vērtībām, kas valda sabiedrībā.

(Reply)(Parent) (Thread)

Mēs nedzīvojam ideālā pasaulē. Un apkārt mums nav ideāli cilvēki. Nosodīt vienmēr ir visvieglākais...

(Reply)(Parent) (Thread)

Es tikai nesaprotu, kur Tu saskatīji kaut kādu nosodījumu. Visdrīzāk kaut ko esi uztvērusi pārāk personīgi.

Man vienkārši ģimene ir viena no pamatvērtībām - kādēļ gan Tev tas būtu jānosoda?

(Reply)(Parent) (Thread)

Nē, dārgā, tieši Tavos tekstos bija pamācoši pacelts pirksts pret "tām maukām".
Un ir pavisam maz lietu, ko es nosodu.

(Reply)(Parent) (Thread)

Tu kaut ko smagi jauc. Par kādām vēl maukām?!

Tā vien šķiet, ka varbūt Tev pašai ir viens no šiem stāstiem dzīvē, ja pēkšņi visu tik personīgi un asi uztver. Bet tāpēc nevajag cepties, ja kādam ir vērtība ģimene un turklāt arī realizēta. Gadās visādi, bet tāpēc tie, kam izdodas, nav sliktāki, tie, kas cenšas, nav sliktāki. Ja kādam nav izdevies, viņš nav sliktāks, bet ir kļūdījies. Un vistraģiskāk, ja šādu kļūdu dēļ cieš bērni.

(Reply)(Parent) (Thread)

Es nejaucu. Attieksmi pierāda, piemēram, arsevišķu vārdu lietojums. "Kļūdas"... Bet varbūt kļūda ir saglabāt ģimeni? Un uzskatu, ka mans dēls dzīvo labāk tieši tādēļ, ka es savlaik izšķīros. Un zinu vairākus cilvēkus, kas vēlāk, pieauguši, ir pārmetuši mātei par to, ka viņa nav izšķīrusies ar to dzērāju/maukuru/utt.
Un asi es uztveru jebkuru nepamatotu kategorismu.

(Reply)(Parent) (Thread)

Nu tā ir Tava problēma, ka asi uztver atšķirīgu viedokli.
Es pati esmu uzaugusi šķirtā ģimenē. Tas pārdzīvojums ir uz mūžu. Jo tēvs un māte, lai kādi dzērāji un maukuri, ir tavi vecāki, tevi radījuši un visciešākajām saitēm saistīti. Un tieši tādēļ un vēl vairāk tādēļ manī ir pārliecība par ģimenes vērtību un nozīmi.

(Reply)(Parent) (Thread)

Atkal wrong! "Kategorisks" nenozīmē "atšķirīgs".
Aha, tātad Tu uzskati, ka jebkura ģimenes parodija: kur tēvs/māte dzer kā lopi un rāpus nāk mājās; kur kāds no vecākiem ir slims ar azartspēlēm un atstāj ģimeni pusbadā; kur tēvs bērnu acu priekšā sit māti; utt. un tā joprojām ir labāk nekā tā saucamā nepilnā ģimene? Un saglabāt tādu "bērnu dēļ"? Un dēls izaugs, pieņemot šādu attiecību modeli, un sitīs savu sievu, dzers, maukosies... TAS būs labāk? Es zinu šādas ģimenes, kurās ir izauguši mani vienaudži...

(Reply)(Parent) (Thread)

Tu pati esi kategoriska un nespēj uzklausīt atšķirīgu viedokli. Tev ir savs, kuru uzskati par absolūtu, līdz ar to arī diskutēt ir bezjēdzīgi.

Lai nenonāktu līdz stadijai, kad ģimene ir jāsaglabā, vispirms ir jādomā ar galvu, kad liekas gultā vai iet pie altāra. Bet par šo domāt maz kāds grib, jo ne mājās, ne sabiedrībā vārds "ģimene" nav izprasts un skaidrots. Tas ir kā apburtais loks. No paaudzes paaudzē.
Katram ir sava karma. Savs liktenis. Katram sava putra jāstrebj pašam.

(Reply)(Parent) (Thread)

Jā, es esmu kategoriska - kad tas attiecas uz to, ka nav Vienas Absolūtas Taisnības un Pareizības. Kad kāds sāk nosodīt citus, kam varbūt nav paveicies.
Jā, jā, domāt vajag. Ja katra bērna dzimšana tiešām tiktu 100 reizes apsvērta, cilvēce izmirtu. Nebūtu šeit ne manis, ne Tevis. Un cibā sēdētu 3 cilvēki. Ja tāda ciba vispār būtu.
Un uz karmu (ak, paldies tiem, kas ievazāja šo vārdu rietumu sabiedrībā pat īsti neaptverot tā nozīmi!) var daudz ko novelt.
Es arī atbalstu ģimeni, bet tikai stabilu, kārtīgu ģimeni, kuras locekļi ciena viens otru, nevis parodiju - no tās nav jēgas nevienam, ne vecākiem, ne bērniem.

(Reply)(Parent) (Thread)

Bet katram ir tā sava patiesība un pareizība un neviens te neko nenosoda, tikai Tu pati esi kaut ko sadomājusies..
Turklāt, ja Tu neaptver, kas ir karma, tad nevajag apgalvot, ka citi to nezina. Tas atkal ir kategorisks un, piedod, aplams apgalvojums.
Lai Tev izdodas!

(Reply)(Parent)

Tu esi tāds pats kā es, kuminjsh. Vai, citiem vārdiem, tāpat neiecietīgs. Ideāli ir atšķirīgi, tur man liekas, tā fiška, un tad jau neko nevar izspriest.

(Reply)(Parent) (Thread)

Atšķirība ir viena - es apjēdzu, ka nekas nav ideāli, tādēļ nav jāpakar visi, kas mūsuprāt nedzīvo pareizi... Un neiecietīga kļūstu tikai pret tiem, kas "liec pirkstiņus":)

(Reply)(Parent) (Thread)

Es esmu neiecietīgs pret _nevēlēšanos_ tiekties pēc ideāliem. Zinu, esmu debīls, tratata, mana dzīve ir iedomās, nav man mīlestības, nu ko darīt?? Bet ar sūdiem (kā es tos saprotu) es arī nenodarbošos. Un riebjas kad citi to dara. Un? :)

(Reply)(Parent) (Thread)

Vienīgais, ko Tu šajā situācijā apdali, esi Tu pats. Jo - ne vienmēr viss ir tā, kā no malas izskatās! Tu savelc uz augšu bikšu staras, saki "Sūds!" un, aizspiedis degunu, ej pa lielu gabalu apkārt. Bet pa gabalu jau nevar pateikt - sūds vai zapte! Kamēr neiekāpsi... Un arī tad - es Tevim teikšu kā lauku cilvēks: iekāpšana govs pļekā nenozīmē, ka jānocērt kāju! Paej maliņā un gar zālīti, gar zālīti, ij tīrs būs, pat atmiņas nepaliks. Un ar tiem ideāliem ir tā - pasaule nav viennozīmīgi balti-melna. Un nekad ar nav bijusi;)

(Reply)(Parent)

Tukšas vispārējas frāzes.

(Reply)(Parent) (Thread)

Pareizas, bet tukšas frāzes meklē, mīļum, savos komentos.

(Reply)(Parent)

te es atkal iebildīšu-es neesmu pret ģimeni. Bet es neuzskatu, ka pilnvērtīgai dzīvei man vienmēr blakus ir vajadzīgs vīrietis. Un, ja es pēc pāris gadiem tomēr sagribēšu bērnu, tad viņš būs Bez komplektācijas ar vīrieti.
Jūtas nav tas, ko varu just tik tāpēc vien, ka "labs cilvēks". Un "otrs īstais" var arī neatnākt. Vai tāpēc man nevarētu būt bērnu?
Jā-es ļoti lieliski zinu cik svarīgi ir abi vecāki /to studēju/, bet dzīve NAV teorija.

(Reply)(Parent) (Thread)

Caur un caur sievietes egoisms. Man nav vajadzīgs vīrietis, ja gribēšu, tad sagribēšu.. OK, vienmēr ir izņēmumi, bet žēl, ka tāda doma jau ir masveidā un ļoti daudzām jaunām sievietēm. Aizmirstot, ka tu neradi sev kaut kādu iegribu, bet radi jaunu dzīvību, kurai IR vajadzīgi šie divi vecāki. Jā, par invalīdu varbūt neizaugs, bet viņam nebūs tās pieredzes, kā ir bērnībā iet abiem vecākiem pie rokas..
Žēl, ka jo vairāk šo nepilno ģimeņu, ka vīrieši nepiedalās bērnu audzināšanā. Jo ne jau tās naudas un mantas ir galvenais, kas bērnam jānodrošina, bet viņam ir vajadzīga abu vecāku mīlestība. Tas ir ideālais variants, protams. Bet kāpēc pēc tā netiekties, bet šķaudīt tam virsū?
Tāds ir mans viedoklis :)

(Reply)(Parent) (Thread)

es nešķaudu tam visam virsū, man tikai nepietiek ar "labs cilvēks" vai "forša pēcpuse". Un zinot to, mēģinu skatīties reāli uz iespējamiem variantiem.
Starp citu, pēc psiholoģijas, mazāk traumējoši ir tad, ja tēvs audzina bērnu :)

(Reply)(Parent) (Thread)

Es ne par Tevi, es vispārīgi.. Kāpēc sievietes vienmēr kaut kādus tekstus uztver uzreiz tik personīgi.
Nu, redz, tas jau ir cits stāsts, ka nav to foršo vīriešu un ģimenes cilvēku. Tas ir tas apburtais loks - no kādām ģimenēm viņi nāk, no kādas vides? Kā tie vīrieši tiek audzināti, jo īpaši, ja tikai māte ir audzinājusi.. Pašas sievietes jau ar to arī dara sev pāri - lepnas, ka vienas pašas visu, bet vēlāk kāds izaugs tas puika, kāds viņš būs kā vīrietis un ģimenes tēvs?
Ai, nu tas viss ir filosofija.. Dzīvē katram savs liktens un savs ceļš ejams. Un vai tad tas kas peļams, ja kāds cenšas pēc iespējas veiksmīgāk to iziet, nevis dzīvot - kā būs, tā būs.. Pacensties, lai dzīve būtu skaistāka. Apzināties, kāda liela atbildība ir radīt bērnu pasaulē.
Liekas, salīdzinoši tomēr maz sieviešu, kurām ir tā apziņa un atbildība. Kas spētu tiešām vienas. Nu bet tālāk jau aiziet ezotērika un par to man nenesas prāts..

(Reply)(Parent)

KAAPEEC beernam absoluuti noteikti ir vajadziiga ABU vecaaku miilestiiba?
vai JEBKURA maate komplektaa ar JEBKURA teevu (nu, taa tak sanaak) speej to sniegt?

(Reply)(Parent) (Thread)

Pirms rada bērnu, rodas attiecības starp diviem cilvēkiem. Partneri gan mēs esam spējīgi izvēlēties, tik daudz jau nu to smadzeņu vēl i. Un divi rada veselumu. Tāpēc ir divi, kas rada, nevis kāpostos atrod. Citādi jau mēs visi varētu uzaugt bērnu namos, kāda starpība. Neveidot laulības un ģimenes institūciju, dzīvot baros, kopoties.
Palasi kaut vai Lazareva Karmas diagnostiku, jebkuru literatūru par ģimenes un laulības karmu.

(Reply)(Parent) (Thread)

es jau neko,es tikai gribu zinaat- kaapeec??
kaapeec tikai 2 rada veselumu? planeetu ir vesela kaudze, vai tad Saules sisteema nav veselums? vai tad skudru puuznis nav veselums?
ja 2 rada veselumu- kaapeec tad maate ar beernu nav veselums? un kur tad lai tas tresjais peec tam paliek, ja vinjsj paliek "paari"?
kaapeec dziivot baros ir slikti? kas amoraals ir vilku bariem?

es jau neko, es tikai zinaat gribu...

(Reply)(Parent) (Thread)

Tad varbūt uzzini, ka cilvēks nav skudra un cilvēks nav vilks. Cilvēks nav dzīvnieks. Tikai bieži par to aizmirst.

(Reply)(Parent) (Thread)

cilveeks IR dziivnieks (protams, ne jau skudra vai vilks), cilveekam taapat ir suga, latiiniskais nosaukums un vielmainjas galaprodukti.
tiesji TO vinjsj biezji aizmirst :)

bet es saprotu, tikko kaads riikojas preteeji tam, kaa pienjemts, vinjsj ir jaanogruuzj no kraujas vai jaanomeetaa ar akmenjiem.

(Reply)(Parent) (Thread)

Tad jau jājākāpj atpakaļ kokos pie pērtiķiem.. Izrādās, lūk, kāda cilvēka dzīves jēga.

(Reply)(Parent)