Augusta Debesis

Nē, dārgā, tieši Tavos tekstos bija pamācoši pacelts pirksts pret "tām maukām".
Un ir pavisam maz lietu, ko es nosodu.

(Reply)(Parent) (Thread)

Tu kaut ko smagi jauc. Par kādām vēl maukām?!

Tā vien šķiet, ka varbūt Tev pašai ir viens no šiem stāstiem dzīvē, ja pēkšņi visu tik personīgi un asi uztver. Bet tāpēc nevajag cepties, ja kādam ir vērtība ģimene un turklāt arī realizēta. Gadās visādi, bet tāpēc tie, kam izdodas, nav sliktāki, tie, kas cenšas, nav sliktāki. Ja kādam nav izdevies, viņš nav sliktāks, bet ir kļūdījies. Un vistraģiskāk, ja šādu kļūdu dēļ cieš bērni.

(Reply)(Parent) (Thread)

Es nejaucu. Attieksmi pierāda, piemēram, arsevišķu vārdu lietojums. "Kļūdas"... Bet varbūt kļūda ir saglabāt ģimeni? Un uzskatu, ka mans dēls dzīvo labāk tieši tādēļ, ka es savlaik izšķīros. Un zinu vairākus cilvēkus, kas vēlāk, pieauguši, ir pārmetuši mātei par to, ka viņa nav izšķīrusies ar to dzērāju/maukuru/utt.
Un asi es uztveru jebkuru nepamatotu kategorismu.

(Reply)(Parent) (Thread)

Nu tā ir Tava problēma, ka asi uztver atšķirīgu viedokli.
Es pati esmu uzaugusi šķirtā ģimenē. Tas pārdzīvojums ir uz mūžu. Jo tēvs un māte, lai kādi dzērāji un maukuri, ir tavi vecāki, tevi radījuši un visciešākajām saitēm saistīti. Un tieši tādēļ un vēl vairāk tādēļ manī ir pārliecība par ģimenes vērtību un nozīmi.

(Reply)(Parent) (Thread)

Atkal wrong! "Kategorisks" nenozīmē "atšķirīgs".
Aha, tātad Tu uzskati, ka jebkura ģimenes parodija: kur tēvs/māte dzer kā lopi un rāpus nāk mājās; kur kāds no vecākiem ir slims ar azartspēlēm un atstāj ģimeni pusbadā; kur tēvs bērnu acu priekšā sit māti; utt. un tā joprojām ir labāk nekā tā saucamā nepilnā ģimene? Un saglabāt tādu "bērnu dēļ"? Un dēls izaugs, pieņemot šādu attiecību modeli, un sitīs savu sievu, dzers, maukosies... TAS būs labāk? Es zinu šādas ģimenes, kurās ir izauguši mani vienaudži...

(Reply)(Parent) (Thread)

Tu pati esi kategoriska un nespēj uzklausīt atšķirīgu viedokli. Tev ir savs, kuru uzskati par absolūtu, līdz ar to arī diskutēt ir bezjēdzīgi.

Lai nenonāktu līdz stadijai, kad ģimene ir jāsaglabā, vispirms ir jādomā ar galvu, kad liekas gultā vai iet pie altāra. Bet par šo domāt maz kāds grib, jo ne mājās, ne sabiedrībā vārds "ģimene" nav izprasts un skaidrots. Tas ir kā apburtais loks. No paaudzes paaudzē.
Katram ir sava karma. Savs liktenis. Katram sava putra jāstrebj pašam.

(Reply)(Parent) (Thread)

Jā, es esmu kategoriska - kad tas attiecas uz to, ka nav Vienas Absolūtas Taisnības un Pareizības. Kad kāds sāk nosodīt citus, kam varbūt nav paveicies.
Jā, jā, domāt vajag. Ja katra bērna dzimšana tiešām tiktu 100 reizes apsvērta, cilvēce izmirtu. Nebūtu šeit ne manis, ne Tevis. Un cibā sēdētu 3 cilvēki. Ja tāda ciba vispār būtu.
Un uz karmu (ak, paldies tiem, kas ievazāja šo vārdu rietumu sabiedrībā pat īsti neaptverot tā nozīmi!) var daudz ko novelt.
Es arī atbalstu ģimeni, bet tikai stabilu, kārtīgu ģimeni, kuras locekļi ciena viens otru, nevis parodiju - no tās nav jēgas nevienam, ne vecākiem, ne bērniem.

(Reply)(Parent) (Thread)

Bet katram ir tā sava patiesība un pareizība un neviens te neko nenosoda, tikai Tu pati esi kaut ko sadomājusies..
Turklāt, ja Tu neaptver, kas ir karma, tad nevajag apgalvot, ka citi to nezina. Tas atkal ir kategorisks un, piedod, aplams apgalvojums.
Lai Tev izdodas!

(Reply)(Parent)

Tu esi tāds pats kā es, kuminjsh. Vai, citiem vārdiem, tāpat neiecietīgs. Ideāli ir atšķirīgi, tur man liekas, tā fiška, un tad jau neko nevar izspriest.

(Reply)(Parent) (Thread)

Atšķirība ir viena - es apjēdzu, ka nekas nav ideāli, tādēļ nav jāpakar visi, kas mūsuprāt nedzīvo pareizi... Un neiecietīga kļūstu tikai pret tiem, kas "liec pirkstiņus":)

(Reply)(Parent) (Thread)

Es esmu neiecietīgs pret _nevēlēšanos_ tiekties pēc ideāliem. Zinu, esmu debīls, tratata, mana dzīve ir iedomās, nav man mīlestības, nu ko darīt?? Bet ar sūdiem (kā es tos saprotu) es arī nenodarbošos. Un riebjas kad citi to dara. Un? :)

(Reply)(Parent) (Thread)

Vienīgais, ko Tu šajā situācijā apdali, esi Tu pats. Jo - ne vienmēr viss ir tā, kā no malas izskatās! Tu savelc uz augšu bikšu staras, saki "Sūds!" un, aizspiedis degunu, ej pa lielu gabalu apkārt. Bet pa gabalu jau nevar pateikt - sūds vai zapte! Kamēr neiekāpsi... Un arī tad - es Tevim teikšu kā lauku cilvēks: iekāpšana govs pļekā nenozīmē, ka jānocērt kāju! Paej maliņā un gar zālīti, gar zālīti, ij tīrs būs, pat atmiņas nepaliks. Un ar tiem ideāliem ir tā - pasaule nav viennozīmīgi balti-melna. Un nekad ar nav bijusi;)

(Reply)(Parent)