Es esmu neiecietīgs pret _nevēlēšanos_ tiekties pēc ideāliem. Zinu, esmu debīls, tratata, mana dzīve ir iedomās, nav man mīlestības, nu ko darīt?? Bet ar sūdiem (kā es tos saprotu) es arī nenodarbošos. Un riebjas kad citi to dara. Un? :)
Vienīgais, ko Tu šajā situācijā apdali, esi Tu pats. Jo - ne vienmēr viss ir tā, kā no malas izskatās! Tu savelc uz augšu bikšu staras, saki "Sūds!" un, aizspiedis degunu, ej pa lielu gabalu apkārt. Bet pa gabalu jau nevar pateikt - sūds vai zapte! Kamēr neiekāpsi... Un arī tad - es Tevim teikšu kā lauku cilvēks: iekāpšana govs pļekā nenozīmē, ka jānocērt kāju! Paej maliņā un gar zālīti, gar zālīti, ij tīrs būs, pat atmiņas nepaliks. Un ar tiem ideāliem ir tā - pasaule nav viennozīmīgi balti-melna. Un nekad ar nav bijusi;)
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}