tas puc ([info]puc) rakstīja,
@ 2003-06-06 23:39:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Nevaru/neprotu komentēt Borhesu... viņa valodas plūdumu, krāsainību.... varu tikai pavisam nedaudz un klusiņām sajūsmināties....

"Esmu vienīgais cilvēks virs Zemes un varbūt
nav nedz Zemes, nedz cilvēka.
Varbūt kāds dievs mani māna.
Varbūt kāds dievs mani nolādējis ar laiku,
šo ilgo ilūziju.
Esmu izsapņojis mēnesi un savas acis,
kas to skata.
Esmu izsapņojis vakaru un pirmās dienas rītu.
Esmu izsapņojis Kartāgu un leģionus,
kas Kartāgu izpostīja.
Esmu izsapņojis Lukānu.
Esmu izsapņojis Golgatas kalnu
un Romas krustus.
Esmu izsapņojis ģeometriju.
Esmu izsapņojis punktu, līniju, plakni un
apjomu.
Esmu izsapņojis dzelteno, sarkano un zilo.
Esmu izsapņojis globusus un karaļvalstis un
sēras rītausmā.
Esmu izsapņojis neizsakāmas ciešanas.
Esmu izsapņojis šaubas un pārliecību.
Esmu izsapņojis vakardienu,
Bet varbūt man vakardienas nav bijis,
varbūt es neesmu dzimis.
Kas zina - es sapņoju, ka esmu sapņojis."


(Ierakstīt jaunu komentāru)

Kādreiz sen atpakaļ iztulkoju šo; priecājos, ka varu kādam parādīt.
[info]ronis
2003-08-13 22:08 (saite)
Šis cilvēks
(no priekšpēdējā dzejoļa krājuma ‘Cipars’,
kas veltīts Marijai Kodamai, 1981)

Ai, visas šīs dienas, kas ziedotas
veltīgajām pūlēm aizmirst
kāda dienvidu puslodes nenozīmīga dzejnieka biogrāfiju,
dzejnieka, kuram zvaigznes un dievi devuši ķermeni,
kas nespēja radīt dēlu,
ar aklumu - šo cietumu, šo krēslu,
un vecumu - nāves rītausmu,
un slavu, ko neviens nav pelnījis,
un māniju vērt vienpadsmitzilbju rindas,
un seno mīlestību uz enciklopēdijām
un smalkām kaligrāfiskām kartēm,
un ļoti trauslu ziloņkaulu, un neārstējamo nostaļģiju
pēc latīņu valodas, un atmiņām
skrandās no Edinburgas un Ženēvas,
un vārdu un datumu aizmiršanu,
un Austrumu pielūgsmi,
kurā Austrumu sajauktās tautas
vairs neņem dalību, un bezmiega naktīm,
trakas cerības pārpilnām,
un pārspīlētu etimoloģijas lietošanu,
un sakšu zilbju skanošo dzelzi,
un mēnesi, kas vienmēr ir pārsteigums,
un Buenosairesu, šo slikto ieradumu,
un vīnogu un ūdens garšu, un kakao ­ meksikāņu saldo,
un dažiem metāla gabaliņiem, smilšu pulksteni,
un kādu vakaru - tik līdzīgu citiem,
kurā viņš samierinās ar šīm vārsmām.

(Atbildēt uz šo)


Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?