Nevaru/neprotu komentēt Borhesu... viņa valodas plūdumu, krāsainību.... varu tikai pavisam nedaudz un klusiņām sajūsmināties....

"Esmu vienīgais cilvēks virs Zemes un varbūt
nav nedz Zemes, nedz cilvēka.
Varbūt kāds dievs mani māna.
Varbūt kāds dievs mani nolādējis ar laiku,
šo ilgo ilūziju.
Esmu izsapņojis mēnesi un savas acis,
kas to skata.
Esmu izsapņojis vakaru un pirmās dienas rītu.
Esmu izsapņojis Kartāgu un leģionus,
kas Kartāgu izpostīja.
Esmu izsapņojis Lukānu.
Esmu izsapņojis Golgatas kalnu
un Romas krustus.
Esmu izsapņojis ģeometriju.
Esmu izsapņojis punktu, līniju, plakni un
apjomu.
Esmu izsapņojis dzelteno, sarkano un zilo.
Esmu izsapņojis globusus un karaļvalstis un
sēras rītausmā.
Esmu izsapņojis neizsakāmas ciešanas.
Esmu izsapņojis šaubas un pārliecību.
Esmu izsapņojis vakardienu,
Bet varbūt man vakardienas nav bijis,
varbūt es neesmu dzimis.
Kas zina - es sapņoju, ka esmu sapņojis."