Elločka Ščukina lieliski iztika ar 30 vārdiem.

Jā, lūk. Kazi, viņai to virknējums un akcenti bija ļoti iznesīgi.

1) Vai avīzes un TV to paveica?
2) Vai daudziem ir šīs izsmalcinātās konstrukcijas?
Un mans viedoklis ir, ka bieži aiz pušķiem slēpjas domas trūkums. Es to kā cilvēks, kas pa laikam lasa ņūjorkeri.

Avīzes un TV - neesmu dzīvojis laikmetā pirms tām, tāpēc varu kļūdīties. Bet, palasot senlaiku (pirms ~100 gadiem) avīžrakstus, liekas, ka daļēji jā, paveica. Patreizējās sarunas un publikācijas ir steidzīgākas un plakātiskākas, valoda - racionālāka, nabadzīgāka.
Par otro nezinu, neesmu lingvists. Ja spriežu pēc sava draugun un paziņu loka - jā, izsmalcinātas konstrukcijas ir daudziem.
Piekrītu, ka forma mēdz notušēt satura trūkumu, vai to pārmērīgi aizplīvurot. Arī šajā jomā jābūt mēra sajūtai, citādi komunikācijā interesantums kļūst par troksni.

Par otro gribēju rakstīt "nezinu, jo neesmu lingvists-antropologs".
Uz ko ceru - ka textu roboti palīdzēs neielaist šādas kļūdas - tekstu redaktorā iedegsies brīdinājums - "iespējams, ka rakstītajā pieļauta jēdzieniska kļūda".

>> Patreizējās sarunas un publikācijas ir steidzīgākas un plakātiskākas, valoda - racionālāka, nabadzīgāka.

citation needed.

Ikviens lingvists tev uzreiz pateikts, ka tā nav. Pirmkārt, jau ir ļoti grūti izmērīt valodas bagātību vai nabadzību. Bet citādi mūsdienu valoda pēc šiem parametriem visdrīzāk nav daudz atšķirīga no pagātnes valodas.

Spēcīgs uzstādījums.

Vai vēlies, lai citēju kādu atzītu autoritāti šajā jautājumā, vai lai citēju piemēru, kas iespējami uzskatāmi pamato izteikto apgalvojumu?

"Ikviens lingvists tev uzreiz pateikts, ka tā nav" ir diezgan ambiciozs apgalvojums. Citation needed.

Kā vēlies. Būtu ļoti interesanti uzzināt par šīm autoritātēm.

https://en.wikipedia.org/wiki/Language_complexity

Tas iesākumam, lai iepazītos ar grūtībām novērtēt valodu sarežģītību.

Principā šis ir lingvistu textbook case. Ja neskaita dažādas frindžīgas teorijas, tad šobrīd mainstrīma uzskats ir, ka valodas mainās, bet nekļūst vienkāršākas. Varbūt pat drīzāk otrādi – ar laiku sakrājas vairāk izņēmumu.

Cita lieta ir valodas standartizācija, kad vairāki dialekti tiek apvienoti vienā. Bet tas neattiecas uz valodas bagātību kā tādu, ja runājam par vienu standarta valodu.

Jā, šo šķirkli es zinu, paldies. Man nav atsauču uz daudz pētījumiem bet atradu vismaz vismaz vienu par franču valodas vienkāršošanu (Simplification of the French Language that both Integrates International Cultures and Facilitates Learning in Education). Es mēģinu modelēt kam ir notikt ar lielāko varbūtību, balstoties uz novērojumiem, ka tūlītējas ērtības tipiski uzvar visu pārējo. Mans modelis balstās šādos pieņēmumos: - valodas atpazīšanas un servisa AI rīki (Alexa, Siri, u.c.) savā valodas izmantošanā un konstruēšanā būs drīzāk ekonomiski (racionāli) nekā izsmalcināti literāri (neekonomiski); - tie sniegs (jau sniedz) lielas ērtības salīdzinot ar H2H komunikāciju; - tie mazinās H2H komunikācijas apjomu par labu H2AI. No tā secinu, ka arī H2H valoda devalvēsies tuvāk H2AI līmenim, un šādu virzību noteiks pieradums un ērtība H2AI komunikācijā. (H2H = Human-to-Human, H2AI = Human-to-AI) Mašīntulkošana ir tikai viens piemērs AI izpausmei.

Tas pētījums izklausās diezgan politisks uzstādījums, nevis novērojums.

Mašīntulkošana ir kā pašapkalpošanās kases lielveikalos. Tas ir lētāk, nevis ērtāk. Tā kļūst par daļu no kultūras, bet nedomāju, ka cilvēki tagad sāk izturēties cits pret citu kā pašapkalpošanās kase.

Bet citādi H2AI izklausās pēc zinātniskās fantastikas. Kur ir tulkotāji, piemēram, no speciālistu valodas uz nespeciālistu valodu? Hint: nespeciālistu valoda nav vienkāršā valoda (kā to aplami kāds bija iztulkojis), varbūt tā pat ir sarežģītāka par speciālistu valodu, bet mērķēta uz informācijas izskaidrošanu nespeciālistam.

Fantastika vai realitāte ir atkarīgs no dzīvesvietas. Fakti:
AI caur Alexa-enabled speaker ar Natural language processing (NLP) jau pērn bija katra desmitā ASV iedzīvotāja jeb vismaz katras ceturtās ģimenes īpašumā - pacietīgs, laipns, izglītojošs un ērts lietošanā: https://techcrunch.com/2018/01/12/39-million-americans-now-own-a-smart-speaker-report-claims/
Fakts, ka AI jau spējis ģenerēt kvalitatīvu fikciju: https://www.theguardian.com/technology/2019/feb/14/elon-musk-backed-ai-writes-convincing-news-fiction. Papildināt to ar verbālo AI2H komunikāciju caur text-to-speech šobrīd nav tehnisku šķēršļu.
Bet Masks iet vēl tālāk, lai varētu iztikt bez valodas vispār: https://en.m.wikipedia.org/wiki/Neuralink
Bet, ko es te to visu stāstu, tak jau zini.
Tulkotāji no speciālistu valodas uz nespeciālistu valodu un otrādi uz kopējā valodas lietojuma fona ir un paliks margināla, bet ļoti nozīmīga niša. Kas nozīmē, ka darbs tiem kādu laiku vēl būs.

Alexa ir spēļlietiņa nevis AI. Kad tu varēsi ielikt tādu Alexa vidējā līmeņa vadītāja vietā, tad tas būtu pārliecinoši. Bet šobrīd roboti pat atkritumus šobrīd neprot sašķirot.

Masks ir fantazētājs, kas ir ok, bet viņš pat nevar uztaisīt pašbraucošu mašīnu, lai jau bija solījis to dabūt gatavu jau pagājušogad.

Principā nekas no teiktā neattiecas uz valodas izpratni vai tulkojumiem. Cilvēku tulkojumu nozīmīgums šobrīd tikai pieaug. Jo ne jau vārdi ir svarīgi, bet tas, ko tie nozīmē. Iespaids par mašīntulkošanas uzvaras gājienu rodas tikai no neorientēšanos šajā sfērā un arī tāpēc, ka ir ļoti daudz paviršu tulkotāju, kuriem tiešām nāksies meklēt citu darbu.

Faktiski es skatos, ka arī mana otra nesen iegūtā profesija – farmaceits – būtībā ir tulkošana. Kā ārstu norādījumus iztulkot pacientam. Un tas pat nav tik daudz par vārdiem (jo mana anglene ir sūdīga), bet jēgu. Saprast kas un kāpēc. Automatizācija ir visur un tik un tā bez cilvēka izpratnes (kas būtībā ir tulkošana) iztikt nav iespējams. Farmaceiti šobrīd (vismaz UK) nemaisa zāles, bet runā ar pacientiem.

Ir vēl cita lieta, ko gribējās pieminēt. Ja uztaisītu AI, kas saprastu valodu – ar to domājot ne tikai vārdus, bet arī sarkasmu, humoru, melus utt., tad atšķirība starp vienkāršu vai izsmalcinātu valodu būs nebūtiska. Līdzīgi bija tādi, kas interneta iesākumos nelietoja latviešu burtus vai īsziņu laikos paredzēja rakstības vienkāršošanos (c u – see you utml.). Pagāja relatīvi neilgs laiks ar prediktīvo rakstību, ka abas lietas jau ir gandrīz aizmirstas. Pat čatos ir salīdzinoši ļoti laba pareizrakstība.

Jā, pa lielam piekrītu.
Par mašīntulkošanas uzvaras gājienu neko neesmu teicis. Vien minu, ka tās radīto ērtību un (nestandarta algoritmisko lingvistisko pārveidojumu) ietekmē var pārveidoties arī cilvēku ikdienas valoda. Jo jaunās, parocīgās teikumu formas iepatiksies.
Par Īlonu Masku - laikā, kad Lilientāls un vēlāk brāļi Raiti vēl tikai lēkāja no pakalniem ar planieriem, bija daudzi, kas teica, ka viņi tikai fantazē un neko ilgi lidojošu reāli nevar uztaisīt. Tomēr futūristi uzreiz sazīmēja bildītes, kurš debesis pilnas ar ērmīgām lidmašīnām. Tā arī notika, tikai vēlāk un mazākā mērā, nekā bija prognozēts. Kā būs ar H2AI komunikāciju un tulkošanu? Dzīvosim, redzēsim.

Par futūristu pagātnes pieredze, manuprāt, tās ir ļoti selektīvas atmiņas. Cilvēki vienmēr ir sapņojuši lidot – ir tik daudzas teikas un pasakas. Kad nu tas tehniski kļuva iespējams, tas tika radīts. Kā negatīvos piemērus var minēt universālas zāles pret vēzi vai ģenētiskās medicīnas fiasko.

Es nedomāju, ka cilvēki pieņem paviršu valodu arī tagad. Vislielākā ietekme ir reklāmai un šobrīd reklāmu veido ļoti rūpīgi, jo jebkurš slikts tulkojums tikai samazina interesi un pārdošanas apjomus. Slikta valoda pamatā ir birokrātu ražojums, jo viņiem ir lielāka vara un mazāka interese domāt klientu interesēs.

Šī ir sarežģīta tēma, es daļēji piekrītu un daļēji nepiekrītu. Mums pie tam ir paveicies ar Eiropas savienību, kur tulki saražojuši valodas korpusu daudz valodās ar ko mašīntulkus var barot.
Daļēji to var redzēt zinātnes valodā, kas standartizējusies uz vienkāršu angļu.
Un vēl jāpiemin, ka mēs izveidojāmies 20mitā gadsim, kas bija nacionālisma pīķis un preskriptīvā gramatika, vienādie akcenti, valodas komisijas, uttt. Valodas noplicināšanas gadsimts. No otras puses literatūras uzplaukums, jo cilvēki iemācījās lasīt rakstīt un bija vairāk brīva laika.
Turpināšu vēlāk.

Es neredzu iemeslu, kāpēc mašīntulkotai valodai jābūt nabagākai un kapēc ar laiku tā nevar bagātināt katru individuālo tulkošanas galu.
Bet galvenais iemesls ir doma. Valoda kļūst smalkāka, ja doma kļūst smalkāka, precīzāka, kompleksāka. Valodai ir arī ietekme uz domu, bet salīdzinoši niecīga. Attiecīgi ja cilvēki nekļūs trulāki, tad arī valoda nevienkāršosies. Valoda optimizējas domai, ko grib izteikt, nevis pakļaujas kādiem valodnieku vai algoritmu likumiem.
Nu un vēl es redzu pa laikam jauniešu valodu. Tā attīstās un mutuļo visu laiku.

Bet īsumā, man liekas šajā apkaimē 20. gadsimta pagrimums ir pagātne un valoda kļūst bagātāka.

Ceru, ka tā. Man gan radies iespaids, ka valoda bagātinās un noplicinās vienlaikus. Bagātinās ar aizguvumiem, jaunslengu un jaunu tehnoloģiju sastāvdaļu apzīmējumiem. Noplicinās dēļ tā, ka zūd profesijas un pat veselas nozares, un ar tiem saistītie vārdi zūd no aprites.

Tevis rakstītajā neredzu pretrunas. Tikai tāda nianse - man ir iespaids, ka tehnoloģiju iespējotās satura pārprodukcijas iespaidā cilvēks no valodas aktīva lietotāja - runātāja un rakstītāja aizvien vairāk kļūst par tās patērētāju - klausītāju un lasītāju. Un šķiet, ka AI būs tas, kas bagātinās valodas, bet cilvēki aizvien vairāk valodas lietošanā un attīstīšanā nostāsies pasīvajā patērētāja lomā.

Tas jau ir noticis ar ēdienu - tā iegūšana ir iespējama ar plastikāta karti, tā vietā, lai to izaudzētu, novāktu vai nomedītu un pagatavotu. Laiks paēšanai ir minimizēts. Priekšroka tiek dota ērtībai, nevis kvalitātei un izsmalcinātībai. Ēdienreizes pilnvērtīgi izbauda tikai svētkos un atvaļinājumos. Tas pats manā ieskatā var notikt ar valodu, ja tam būs radīti atbilstoši apstākļi. Un tie šobrīd veidojas.

"tehnoloģiju iespējotās satura pārprodukcijas iespaidā cilvēks no valodas aktīva lietotāja - runātāja un rakstītāja aizvien vairāk kļūst par tās patērētāju - klausītāju un lasītāju. "

Šis gan ir tas, kas arī mani personīgi uztrauc. Ka es neproporcionāli vairāk patērēju nevis radu. Cerams, ka tas nozīmē, ka arī vairāk klausos. :)