music: Baložu pilni pagalmi - Kādas draudzības sākums
Šķiet, ka gandrīz visu oktobri (vakaros pēc darba) cepu ābolmaizes, ābolkūkas un arī veselus ābolus krāsniņā kā bērnībā, lai mājās būtu silti, smaržīgi un arī sadāvinātie ābolīši neaizietu zūdībā. Nosalušus kaķīšus ar tādiem ēdieniem gan nav iespējams pabarot, taču vismaz iedegtās lampiņas logā iepriecināja mazus bērnus, pat ja bateriju ražošana nodara lielu kaitējumu.
Darba jēga un prieks uzrodas tad, ja man palūdz ieteikt grāmatas vai pasaka, ka mani ieteikumi ir palīdzējuši vai ļoti patikuši, jo īpaši dienās, kad esmu samiegojusies un īsti nesaprotu, ko es šeit daru. Reizēm ir tāda grūti aprakstāma sajūta, it kā tiešām varētu cilvēkus lasīt kā grāmatas (tādos brīžos galvā skan vajadzīgie grāmatu nosaukumi). Bet reizēm ir klusums, apjukums un neziņa. Šaubos, vai kādreiz kļūšu par tik omulīgu tēlu kā bibliotekāre Mičiko Aojamas grāmatā “Tas, ko tu meklē, atrodams bibliotēkā” (cilvēku, kas prot ieteikt neparastas grāmatas, kas iedvesmo cilvēkus uz labām pārmaiņām). Pietiks jau ar to, ka saņemšos izlasīt
šo grāmatiņu. Varbūt iedvesmošu sevi uz ko labāku.
( Ingas Gailes dzejolis par kūku dienu )