sarežģītais zvirbulēns

Lasīju, ka 15 partizāni 1941.gada jūnija beigās Bilskā uzbrukuši miličiem un nakamajās dienās atbrīvojuši Smilteni.


Un tad, pāris minūtes vēlāk, uzgāju šo tekstu (kas ir vienigais ko varēju atrast par Smiltenes ebrejiem, kas bija >7% no tā laika pilsētas iedzīvotājiem, 1941 gadā):

"Līdz ar nacistiskā karaspēka ienākšanu Smiltenē 1941. g. jūlija sākumā sākās pret ebrejiem vērstās akcijas – tika nodedzināts lūgšanu nams, grupa Smiltenes ebreju tika izmantota spaidu darbos, pārējie tika ieslodzīti cietumā. Ebreju masveida slepkavības akcija notika 1941. g. augusta sākumā, kad vietējie pašaizsardzībnieki viņus aizveda pie Drangas upes un vācu SD vienības vadībā nošāva (kopumā ap 200 ebreju)."


Kā ar Inesi izdomājām, upes nosaukums visticamāk ir drukas kļūda. Pie Smiltenes ir DranDa.

200 cilvēki, 2 Amerikā (Ezergailis) rakstīti teikumi.

atcerējos, pirms divdesmit gadiem izpildīju testu:

Dūriens miesā drošībai,
Sitiens pa seju - mīlestībai
Tūkstošgadēm kopta sistēma,
Prevalence kā Hermeja putniem,
kas ignoranti kalpo par balstu.
Spārni tiem piešķirti
Ilūzijai par brīvību.

***

Savā dzimenē pirms gada biju vēl edgy dzejnieciņš, ja jau uzrakstīju ko tādu

Kad es tapšu svabads no universitātes, es būšu tik laimīgs - 5. janvārī jāiesniedz bakalaura darbs. Pirmdien jāiesniedz melnraksts. Esmu uzrakstījis precīzi 0 lapas. Lai sasper mani jods, ja neradīšu risinājumu!

Mani L4 un L5 mugurkaula lejasdaļas diski kopš martā piedzīvotās traumas beidzot varētu būt safūzējušies kopā - no jaunā gada grasos atgriezties trenažieru zālē. Un pamatoti. Es pēc dabas esmu t.s. doughboy - mīlu mīklas izstrādājumus un ēdu ļoti slikti. Tāpēc pa šo vairāk kā pus gadu esmu pieņēmies resnumā. Nevaru sagaidīt, kad tas viss zālē aizies muskuļos, hohoho! Es tik ļoti mīlu izaicināt savu fizisko ķermeni.

Īsumā, jūtos labi, taču kopš septembra man ir writers block, kas man izpaužas sekojoši - es nogriežu sev apkārtējo pasauli un ieslēdzos mājās ar domu - ja jau es nerakstu, tad man nepienākas dzīve (varbūt saņemšos un sākšu rakstīt!). Tā kā jā, jūtos labi, bet jau trešo mēnesi fiziski esmu depresijā.

Te arī mana atbilde uz lj user Labais Dāma / Malvīne Truse komentu, kur viņš netic, ka man viss ir haoss. Es neprotu strukturēt lietas. Es neprotu plānot. Es vienkārši vai nu ķeros klāt vai nē. Pa ceļam daudz ko aizmirstu. Bet tas vairāk tāpēc, ka es mēdzu smēķēt ye devils lettuce. Tas mani dara par haosa iemiesojumu (lai gan gars tiecas pēc struktūras).

1) 1 sek
2) beidzot nomainīju paroli un varēju izrakstīties.
3) braukt kalnos pa sniegu ar mašīnu, kurai ir lietus riepas un ~10cm klīrenss ir diezgan jautri.

Neatpazinu Slaigo.

***
paskaties
dzelzceļa sliedes
koku aleja
vecā slimnīca
šeit tu piedzimi
un tepat blakus
tava tēva un vectēva
noliktā karote
nekur tev nav jābrauc
ne uz kādām spānijām
paliec tepat
dzīvo un karo te
dzīvo un
karo
te

22:55

( Bez dialoga nav dzīves )

Šis esot senākais zināmais tetovējums - atrasts Altajā uz 2500 gadu vecas skitu princeses mūmijas pleca

Rīt ir mana gada svarīgākā diena - ikgadējais sētceļojums uz Raudu mūri.

KC

LA.LV Govju automatizētā slaukšana ar robotu kļūst arvien populārāka. Uzticot kādas funkcijas fermā veikt robotiem, var ievērojami uzlabot saimnieka dzīvesveidu un mazināt spriedzi. Viena no robotizētās slaukšanas sistēmām ir tāda, ko govis apmeklē pēc brīvprātības principa, respektīvi, kad to vēlas. Būtu labi, ja govis uz slaukšanu robotā ietu vismaz trīs četras reizes dienā. Jebkura novirze, kas govij rada stresu, ietekmēs arī robota apmeklēšanas biežumu un veselību. Piemēram, guļvietu kvalitāte, grīdu atbilstība, slimības, īpaši klibums u. c. Loģiski, ka govis slaukšanas robotu labprāt apmeklēs tikai tad, ja tās būs veselas, atpūtušās komfortablās guļvietās, spēs brīvi pārvietoties bez sāpēm un bailēm nokrist un ja fermas iekārtojums ļaus izvairīties no rangā augstākiem dzīvniekiem.

Agri no rīta aizvedu Linas uz lidostu. Pa ceļam vēl paspējām pēdējoreiz padiskutēt.
Atvadījos un piestāju tuvākajā pludmalē pagulēt.
Viņš vairs atpakaļ nebrauks.

Neesmu pārliecināts, ka ir vēlme pamosties.

Ja nu vienīgi kāda cilvēka un kaķa dēļ.

https://youtu.be/-xWrksXyxI0?si=QF56TVks1x-R-am5

***
skat, jau vakaros
pagalmam pāri
koku ēnas
kā atmiņas slīd
aizvien tālāk un tālāk
bet rīt
pelni nobirs
uz tirpstošiem pirkstiem
tējas krūzē grims
izkusis laiks
un tu sagrābsi lapas
kā nosietas mēles
ne vārdu vairs
ne dziesmu
ne prieka
ej gulēt
tava maiņa galā
ej gulēt, draugs
ar tevi runā trieka

bonijas un klaida latvieši

"Katru dienu es atklāju arvien skaistākas lietas."
Klods Monē

"No paša pieredzes zinu, cik noturīgi ir ar nacionālismu saistītie priekšstati. Savā laikā es piederēju pie tās ebreju jaunatnes daļas, kas ar visu sirdi pieņēma Kārļa Ulmaņa pausto nacionālo ideju. Minoritātēm tā nesa ierobežojumus un pazemojumus, bet mēs tos pacietīgi panesām, cerot, ka reiz Palestīnā izcīnīsim savu valsti un tad varēsim runāt ar arābiem tā, kā ar mums runā latvieši.

Man bija jāpiedzīvo holokausta ārprāts, lai saprastu, ka nacionālisms neatrisina ne cilvēces, ne indivīda lielākās problēmas."

https://www.vestnesis.lv/ta/id/12011