Lietas izskatīšana apelācijas instancē sāksies 6. aprīlī, 2016. gadā. Varētu teikt, tas ir diezgan drīz.

Un tagad par galveno.

Jūsu padevīgais kalps turpmāk diez vai tikpat rūpīgi sekos līdzi procesa norisēm, tāpēc nevarēs pienācīgā kvalitātē turpināt šīs reportāžas. Paldies lasītājiem, cerams bija noderīgi vai interesanti. Mēģinājums darboties par reportieri bija interesants pašam kā iespēja paskatīties it kā no malas, tajā pat laikā esot visā iekšā.

Sliktākajā gadījumā, te laiku pa laikam varētu parādīties kāds komentārs par skaļo un ne tik skaļo tiesvedību ikdienu un pavērsieniem, cik tālu tam varēs sekot līdzi pavisam "no malas".

Daudzajos gados (precīzāk, 8) visvairāk uzkritusi milzīgā distance starp tiem, kam tiesvedība ir darbs, profesija un ikdiena (visa dzīve) un tiem, kas šādā lietā nonāk kādas, iespējams, nejaušības dēļ un cer no tā tikt ātri ātri vaļā, kā no nelāga sapņa. Nelāgs sapnis 10 un vairāk gadu garumā ir vērā ņemams pārbaudījums, par ko ziņās [gandrīz] nemaz nestāsta. Ja kāds kurš lietā iesaistīts, apņemtos turpināt, būtu ļoti interesanti sekot līdzi. Ja tam kāda nozīme, varu arī nodot nākamā censoņa rīcībā šo dienasgrāmatu.

Savu laiku atpakaļ (kaut kad šī procesa norises laikā) katras jaunas valdības tieslietu ministrs par mērķi stādījā tiesu sistēmas sakārtošanu, īpaši pieminot ilgo tiesvedību. Šķiet, pēc kādiem pāris ministrēšanas periodiem ar maigi teiksim, ne pārāk būtisku progresu jautājumā, šis sauklis nožēlojamā kārtā no valdības programmām izzudis, vai nolīdis kaut kur pakaļplānā. Kaut ir pamats uzskatīt, ka jautājums stipri netriviāls, negribētos ticēt, ka nācijai varētu būt uzlikts lāsts nekad neatrisināt kādu problēmu, teiksim tiesu sistēmas efektivitāti.

Cerams, viss uz labu.